Jaunumi

Ekonomiskās krīzes zemākais punkts 2009. gadā daļai iedzīvotāju sniedza iespēju brīvos līdzekļus ieguldīt nekustamajā īpašumā, dzīvokļu cenām divu gadu laikā samazinoties par aptuveni 70%. Investoriem tas bija izdevīgs ieejas punkts tirgū: tolaik par 100 000 EUR varēja iegādāties aptuveni trīs dzīvokļus sērijveida ēkās. Ņemot vērā, ka bankas finansēja ne vairāk kā pusi no pirkuma maksas, investori īpašumus pirka galvenokārt par saviem līdzekļiem. Nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” jau iepriekš vēstīja, ka Rīgas sērijveida dzīvokļu cenas apkaimēs arvien nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni, un pat krīzes zemākajā punktā pirkušajam investoram lielāko daļu peļņas devuši īres ienākumi, nevis cenu kāpums. Tas ir būtisks apsvēirums arī šodien, vērtējot, ko par līdzekļiem iespējams nopirkt un kādus ienākumus konkrētais īpašums varētu nest ilgtermiņā.

Lai gan Rīgas sērijveida mājokļu tirgus ir aktīvs, cenu kāpumu nevarētu saukt par ievērojamu – pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” aplēsēm, summas darījumos augušas līdz 7%. Turpretī kaimiņos mājokļu cenas šokē – Viļņas mikrorajonos vidējā cena padomju laikā būvētos dzīvokļos sasniegusi gandrīz 3000 EUR par kvadrātmetru, kas ir divarpus reizes dārgāk nekā cena par ekvivalentu īpašumu Rīgā un šeit būtu pielīdzināma jaunajiem projektiem. Lietuvas nekustamo īpašumu kompānijas “Inreal” eksperti skaidro, ka cenu plaisa starp Rīgu un Viļņu raksturīga tieši sērijveida mājokļu tirgū, ko veicinājis augošais iedzīvotāju skaits un pieprasījums, jauno mājokļu trūkums un augstāka maksātspēja.

Kamēr Rīgā un citviet top jauni mājokļi, Ventspilī jauno projektu tirgus ilgstoši stagnējis. Neskatoties uz augsto pieprasījumu pēc kvalitatīviem ģimenes mājokļiem, 15 gadu laikā pārdošanā faktiski nav nonākusi neviena energoefektīva jaunbūve – augstās būvniecības izmaksas un ierobežotais tirgus reģionā līdz šim atturējis attīstītājus no ieguldījumiem. Piemērotu telpu trūkumu gadiem izjutuši arī uzņēmēji. Kā stāsta “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Sanda Austere, šobrīd situācija tirgū mainās: dzīvojamajā segmentā top kapitāli atjaunots projekts ar jauniem, energoefektīviem dzīvokļiem, savukārt komercīpašumu tirgū parādās perspektīvi ēku kompleksi.

Jauno projektu tirgū izveidojusies ievērojama plaisa starp cenām sludinājumos un faktiskajos darījumos. Šā gada 2. ceturksnī vidējā cena par mājokļa kvadrātmetru jauno projektu pirmreizējā tirgū sludinājumos sasniedza 3220 EUR, kamēr darījumos bija par 16% zemāka. Salīdzinot ar to paša laika posmu pērn, cenas sludinājumos augušas par 5%, bet darījumos sarukušas par nepilnu procentu. Augstās cenas sludinājumos attīstītāji pamato ar būvizmaksām un birokrātiju, taču pircēji nav gatavi akceptēt attīstītāju piedāvājumu un izvēlas lētākas iespējas – otrreizējo jauno projektu tirgu, renovētas pirmskara ēkas vai sērijveida mājokļus. Turklāt attīstītāja solījums par sapņu dzīvi var izrādīties meli - “Latio” rīcībā nonācis gadījums par kādu premium klases projektu Pārdaugavā, kas iedzīvotājus pārsteidz ar krītošu apmetumu un tekošu jumtu jau pirmajā ekspluatācijas gadā.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, ik gadu apgriezienus uzņem studentu īres tirgus – tradicionāli īrei pieejamo mājokļu skaits palielinās par aptuveni 15%. Nozīmīgu īres segmenta daļu aizņem ārzemnieki; pērn reģistrēti nepilni 12 000 mobilo studentu, no kuriem vairums meklē dzīves vietu tieši galvaspilsētā. Turklāt ārzemju studenti ir prasīgāki pret savu pagaidu mājvietu – ja agrāk izvēle krita par labu kopmītnēm vai istabiņai dalītā dzīvoklī, šobrīd tirgū nostiprinās jaunās paaudzes co-living formāts, proti, nelieli, pilnībā aprīkoti privāti apartamenti ar koplietošanas darba, atpūtas un sadzīves telpām. Prasība pēc komforta un savas telpas co-living mājokļus padara interesantus arī vietējo investoru acīs, kuri ieguldītos līdzekļus šāda dzīvokļa iegādē var atpelnīt mazāk nekā 10 gadu laikā, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.