Latvijas mājokļu tirgū šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti aptuveni 12 450 darījumi ar dzīvokļiem un privātmājām. Tas ir par 5% mazāk nekā pērn šajā pašā periodā. Lai gan darījumu skaits sarucis, cenas turpina kāpt. Darījumu kopējā vērtība sasniegusi 775,8 miljonus eiro, bet visu darījumu summas mediāna gada laikā pieaugusi par 5%, sasniedzot 38 350 eiro, liecina “Latio” 2026. gada pirmā pusgada mājokļu tirgus pārskats.

“Mājokļu tirgū darījumu ir mazāk, bet cenas turpina augt. Vēlme dzīvot labāk atduras pret kvalitatīvu un maciņam atbilstošu mājokļu trūkumu. Šis nav ne pircēju, ne pārdevēju tirgus. Šis ir realitātes tirgus – kvalitāte par adekvātu cenu,” norāda “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Cenas aug, bet pircēji kļūst piesardzīgāki

2026. gada pirmajā ceturksnī mājokļu cenas Latvijā bija par 10,9% augstākas nekā gadu iepriekš. Savukārt patēriņa cenas šajā laikā augušas par 3,4%. Pircēji šo cenu kāpumu izjūt ikdienā. Izvēle starp pieejamu budžetu, labu atrašanās vietu un kvalitatīvu īpašumu bieži vien ir jāizdara par labu tikai diviem no šiem kritērijiem. Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas arvien rūpīgāk tiek vērtētas arī apkures, apsaimniekošanas un iespējamā remonta izmaksas.

Rīgā sarūk interese par dārgākajiem segmentiem

Rīgā darījumu skaits pirmajā pusgadā samazinājies par 6%. Vislielākais kritums skāris jauno projektu pirmreizējo tirgu, kur noslēgts par 15% mazāk darījumu nekā pērn, kā arī Centrā, Skanstē, Mežaparkā un Ķīpsalā, kur darījumu skaits samazinājies par 12%. Šā gada rezultāti rāda, ka pircēji kļuvuši jutīgāki pret cenu un daļēji pārvirzījušies uz lētākām alternatīvām.

Darījumu skaits ar nerenovētu pirmskara laika ēku dzīvokļiem pieaudzis par 9%, bet Daugavas kreisajā krastā par 3%. Jauno projektu otrreizējā tirgū aktivitāte saglabājusies gandrīz iepriekšējā līmenī.

Sērijveida māju dzīvokļi joprojām veido aptuveni pusi no visiem darījumiem Rīgā, jaunie projekti un renovētās ēkas aptuveni ceturto daļu, bet pirmskara laika projekti aptuveni 15%.

Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū labajā krastā augstākā cena ir Āgenskalnā, kur vidēji par vienu kvadrātmetru maksā 1380 eiro, Pļavniekos 1350 eiro, Šampēterī 1320 eiro, Zolitūdē 1240 eiro un Zasulaukā 1220 eiro par kvadrātmetru. Savukārt Daugavas labajā krastā dārgākie sērijveida dzīvokļi ir Teikā, kur vidējā cena ir 1280 eiro par kvadrātmetru, un Čiekurkalnā, kur tā sasniedz 1260 eiro. Purvciemā un Dārzciemā 1180 eiro, bet Pļavniekos 1170 eiro par kvadrātmetru.

Jauno projektu cenas sludinājumos pārsniedz darījumu cenas

2026. gada otrajā ceturksnī jauno projektu pirmreizējā tirgū vidējā cena sludinājumos sasniedza 3220 eiro par kvadrātmetru. Faktiskajos darījumos vidējā cena bija aptuveni 2780 eiro par kvadrātmetru.

Pirmajā pusgadā visvairāk darījumu jaunajos projektos pirmreizējā tirgū notika “Pīlādžu mājas”, “Deglava Gleznotāju rezidence”, “Kaivas kvartāls”, “Parka kvartāls” un “Ezerjugla”. Vidējā cena šajos darījumos bija no 2380 līdz 2650 eiro par kvadrātmetru.

Pierīgā pieprasītas privātmājas 70–220 m² platībā

Aktīvajā Pierīgā – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Ropažu un Salaspils novadā, kā arī Jūrmalas valstspilsētā – pircēji visbiežāk meklē privātmājas 70–220 kvadrātmetru platībā. Pieprasījums atšķiras atkarībā no mājas platības un būvniecības gada.

Mājām līdz 100 kvadrātmetru platībā, kas būvētas pēc 2000. gada, vidējā cena ir aptuveni 145 000 eiro. Par 100–150 kvadrātmetru plašu māju pircēji vidēji maksā ap 230 000 eiro, savukārt 150–200 kvadrātmetru māju cena sasniedz aptuveni 260 000 eiro. Par 200–250 kvadrātmetru plašu privātmāju vidēji tiek maksāti aptuveni 335 000 eiro.

Reģionos pieprasījums saglabājas, bet kvalitatīvu īpašumu trūkst

Zemgale.
“Īpašumi, kuru cena atbilst tirgus situācijai, pircēju atrod agrāk vai vēlāk,” norāda “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Zemgalē Inese Štorha. Šā gada pirmajā pusgadā Zemgalē darījumi notika visos būtiskākajos segmentos, taču īpašuma cenas precizitāte bija izšķiroša. Gadījumos, kad mājoklis bija būtiski pārvērtēts, pārdevēju cenu gaidas no tirgus situācijas atšķīrās pat par aptuveni 40%.

Kopējā darījumu summa sasniedza 40 miljonus eiro, bet darījumu skaits bija aptuveni 1250, kas ir par 10% mazāk nekā pērn. Visbiežāk tika meklētas jaunas vai kvalitatīvi renovētas privātmājas līdz aptuveni 130 m² platībā, kā arī labā tehniskā stāvoklī esoši trīs un vairāk istabu dzīvokļi. Īpaši izteikts ir pieprasījums pēc nelielas platības dzīvokļiem pirmajos stāvos, kurus iegādājas gan seniori un viņu tuvinieki, gan investori īstermiņa īrei.

Jelgavā tiek gatavoti vairāki jauni daudzdzīvokļu projekti. Divu projektu būvniecība jau sākusies, un notiek agrīnā rezervācija. Interese pieaugusi arī par komerciālajiem īpašumiem: uzņēmēji meklē telpas nomai, iegādājas komerczemi un investē ēku būvniecībā savām vajadzībām.

Vidzeme.
Vidzemē pirmajā pusgadā kopējā darījumu summa sasniedza 54,1 miljonu eiro, bet darījumu skaits samazinājās par 6%, līdz aptuveni 1400 darījumiem. Cenas kopumā pieauga par 5–6%, un Valmierā un Cēsīs šāds kāpums tika pieņemts. Vispieprasītākie ir trīs un četru istabu dzīvokļi, kvalitatīvi renovēti mājokļi un privātmājas aptuveni 100–120 m² platībā.

“Pircēji arvien vairāk izvērtē ikdienas infrastruktūras pieejamību, darba iespējas un pārvietošanās ērtumu, tādēļ veidojas jauni privātmāju rajoni arī ārpus pilsētu administratīvajām robežām,” stāsta “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Vidzemē Daiga Blumberga.

Pieprasījums koncentrējas Valmierā, Cēsīs un citās lielākajās reģiona pilsētās, kā arī to tuvumā. Interese par mājokļiem Vidzemē ir arī cilvēkiem, kuri pēc dzīves Rīgā vai ārvalstīs vēlas atgriezties reģionā. Savukārt lielām, 1990. gados būvētām privātmājām ar platību virs 250 m² un novecojušu apdari pircēju atrast ir ievērojami grūtāk.

Kurzeme.
Kurzemes tirgū pirmajā pusgadā izveidojusies situācija, kurā pieprasījums ir lielāks par atbilstošu piedāvājumu. Darījumu kopējā summa gada laikā pieaugusi par 11%, sasniedzot 59,4 miljonus eiro, bet darījumu skaits samazinājies par 6%, līdz aptuveni 1660 darījumiem.

Vairāki cilvēki, ilgstoši neatrodot piemērotu privātmāju, pieņēmuši lēmumu māju būvēt paši. Ģimenes joprojām meklē plašus mājokļus, taču lēmumu arvien biežāk ietekmē apkures sistēma un kopējās uzturēšanas izmaksas. Cenu līmenis reģionā kopumā saglabājas stabils, bet atsevišķos gadījumos darījumu kavē uzkrājumu trūkums pirmajai iemaksai.

“Pircēji nereti cenšas atrast zemesgabalus par izdevīgāku cenu vēl pirms tie nonāk publiskajā piedāvājumā, tostarp vēršoties pašvaldībās,” norāda “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Kurzemē Sanda Austere. Pieaug interese par īpašumiem, kurus var izmantot tūrismam, īrei vai komercdarbībai. Ventspils pusē tirgū parādās objekti, kas piemēroti tūrisma attīstībai vai pārbūvei komerciālām vajadzībām.

Latgale.
Latgalē pirmajā pusgadā reģistrēti aptuveni 1430 darījumi, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Kopējā darījumu summa palielinājusies par 8% un sasniegusi 22,9 miljonus eiro, bet darījumu summas mediāna gada laikā pieaugusi par 15%.

Lielāka interese vērojama par trīsistabu un lielākiem dzīvokļiem, kuru piedāvājums ir aptuveni divas reizes mazāks nekā vienas vai divu istabu dzīvokļiem. Īpaši pieprasīti ir kvalitatīvi renovēti un labi uzturēti mājokļi. Darījumu skaits ar dzīvokļiem, kuru cena ir vismaz 700 eiro par m², gada laikā pieaudzis gandrīz par 40%.

“Latgalē īpašumi ar korekti noteiktu tirgus vērtību arī šajā pusgadā tika sekmīgi realizēti,” norāda “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Latgales reģionā Natālija Makuševa. Savukārt privātmāju tirgus aktivitātes samazinājums vairāk saistīts ar piedāvājuma struktūru un kvalitāti, nevis ar intereses mazināšanos.

Īpašuma kvalitāte kļūst arvien svarīgāka

2026. gada pirmais pusgads parāda, ka pircēji īpašumu vērtē ne tikai pēc tā cenas un platības – nozīme ir arī tehniskajam stāvoklim, uzturēšanas izmaksām, energoefektivitātei un atrašanās vietai.

Mazākas, labi uzturētas un funkcionālas mājas pircēju uzmanību piesaista vieglāk nekā lielas privātmājas ar augstām uzturēšanas izmaksām un novecojušu plānojumu. Arī dzīvokļu tirgū priekšroka tiek dota īpašumiem, kuros iespējams dzīvot bez tūlītējiem kapitālieguldījumiem.

Tāpēc īpašniekiem, kuri vēlas pārdot mājokli, svarīgi to sagatavot tirgum un cenu noteikt atbilstoši īpašuma faktiskajai kvalitātei. Pircēju interese saglabājas, taču lēmums par pirkumu tiek pieņemts rūpīgāk un pēc detalizētākas izmaksu izvērtēšanas.

Jauns likums ļaus uz publiskas zemes būvēt īres mājas

2026. gada 6. martā stājās spēkā Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likums, kas ļauj uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes būvēt daudzdzīvokļu īres mājas. Jaunais regulējums paredz palielināt kvalitatīvu un energoefektīvu īres mājokļu pieejamību, īpaši reģionos.

Pašvaldība un attīstītājs varēs vienoties par dzīvokļu izīrēšanu cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība mājokļa jautājuma risināšanā. Pēc apbūves tiesības termiņa beigām, kas nevar pārsniegt 70 gadus, uzceltā īres māja bez atlīdzības pāries pašvaldības īpašumā. Likuma mērķis ir nodrošināt īres maksu, kas ir zemāka par vidējo tirgus līmeni.

Attīstītājam jāņem vērā, ka noteiktajā termiņā nenodota ēka var novest pie apbūves tiesības izbeigšanas vai īpašuma pārdošanas piespiedu izsolē. Apbūves tiesības laikā ēku nedrīkst sadalīt dzīvokļu īpašumos vai atsavināt pa daļām.

Ar 2026. gada pirmā pusgada mājokļa tirgus pārskatu aicinām iepazīties šeit.

Papildu informācija:
Dr. oec. Ksenija Ijevleva
Latio | Tirgus Analītiķis
E-pasts: ksenija.ijevleva@latio.lv
Mob. +371 26814932
www.latio.lv