Lai gan 2023. gadā mājokļu tirgus aktivitāte ir bijusi samērā vienveidīga, augošais sludinājumu skaits, ilgāka lēmumu pieņemšana pircējiem un pārdevēju elastība cenas samazināšanas jautājumā gada otrajā pusē liecināja par izteiktu pircēju tirgu. Lielākoties pircēji devuši priekšroku moderniem, labiekārtotiem un dzīvošanai gataviem mājokļiem energoefektīvos un jaunos projektos, taču finansiālie apsvērumi lika apsvērt arī otrreizējā tirgus piedāvājumu.

Ja vēl vasarā 45% pārdevēju prasīja tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu, rudenī šādu pārdevēju īpatsvars saruka līdz 25%. Īpaši izdevīgā pozīcijā pērn atradās tie pircēji, kas darījumu varēja veikt par saviem līdzekļiem. Gada pirmajā pusē augstā Euribor likme mazināja spēju iegādāties īpašumu ar hipotekārā kredīta piesaisti, tādēļ visaktīvāk darījumi notika ar īpašumiem ar cenu līdz 60 000 EUR.

Kopējā darījumu summa ar dzīvokļiem un privātmājām pērn bijusi 1,33 miljardi EUR, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir kritums par 9%. Savukārt kopējais noslēgto darījumu skaits samazinājies līdz nepilniem 24 600 – no tiem 20 000 bijuši darījumi ar dzīvokļiem. Lielākā daļa jeb 44% dzīvokļu darījumu veikti ar divu istabu mājokļiem. Teju 70% darījumu notikuši ar īpašumiem ēkās, kas celtas laika posmā no 1959.-1999. gadam, bet tikai 15% - ar mājokļiem jaunajos projektos.

Pērn pārdošanā esošo un īres dzīvokļu sludinājumu skaits Latvijā sasniedza rekordaugstu līmeni, kāds iepriekš bija vērojams pirms 10 gadiem. Visvairāk iegādei pieejamo dzīvokļu Rīgā bija septembrī, kad piedāvājumā varēja atrast 4730 dzīvokļus. Aptuveni trešdaļu jeb 1290 dzīvokļus no kopskaita septembrī sastādīja jaunie projekti, bet aptuveni pusi – dzīvokļi sērijveida ēkās. Atlikušo piedāvājuma daļu veido jaunie projekti otrreizējā tirgū, kā arī mājokļi pirmskara ēkās.

Arī īres tirgus septembrī sasniedza maksimumu – vairāk nekā 3000 dzīvokļu, no kuriem gandrīz 40% sastādīja mājokļi sērijveida ēkās. Straujais īres dzīvokļu piedāvājuma kāpums no 1210 dzīvokļiem janvārī līdz teju vai trīskāršotam skaitlim rudenī skaidrojams ar to, ka daļa pārdevēju savus pārdošanas sludinājumus pārvirzīja uz īres segmentu, nevēloties samazināt īpašuma cenu un nodrošinot sev apmaksātus rēķinus ziemas sezonā. Lielu daļu īres dzīvokļu sastādīja to ģimeņu īpašumi, kas pastāvīgi dzīvo ārzemēs un tikai vasaru pavada Latvijā. Tāpat tendenci ietekmēja ikmēneša kredīta maksājumu pieaugums, ņemot vērā, ka lielā daļā gadījumu īres maksājumi pret potenciālajiem kredīta maksājumiem bija ievērojami zemāki. Piemēram, decembrī īrēt divu istabu dzīvokli jaunajā projektā pieprasītākajās Rīgas apkaimēs bija par 11% izdevīgāk nekā to iegādāties ar bankas aizdevumu. Gada nogalē dzīvokļu piedāvājums gan pārdošanas, gan īres segmentos nedaudz samazinājās, taču saglabāja augstu līmeni.

Pērn nekustamo īpašumu tirgū bija novērojams stabils un pakāpenisks kāpums mājokļu piedāvājumam jaunajos projektos. Ja gada sākumā iegādei bija pieejami 1400 dzīvokļi, savukārt gada nogalē skaits tuvojās 2100. Aptuveni puse jeb 1135 no mājokļiem decembrī bija iegādājami jauno projektu pirmreizējā tirgū. Jauno projektu lauciņā visvairāk mājokļu tika iegādāts Daugavas kreisā krasta projektā Kuldīgas parks (116 darījumi), Purvciema projektā Silvas nami (109 darījumi), kā arī Ezerjugla (97 darījumi). Savukārt Rīgas centrā pircēji visvairāk iegādājās mājokļus jaunajā projektā Daina (58 darījumi), kā arī Moho Park Mežaparkā (57 darījumi). Vairāk nekā 40% darījumu ar jaunajiem projektiem notikuši pirmreizējā, bet 32% - otrreizējā tirgū.  Lielākā daļa darījumu jaunajos projektos pērn notika ar gataviem, ekspluatācijā vai noslēdzošajā būvniecības stadijā esošiem projektiem, savukārt rezervācijas dzīvokļiem, kurus plānots pabeigt 1-2 gadu laikā, novērotas arvien retāk.

Trūcīgais piedāvājums un Euribor likmes iespaidā stingrāk kļuvušie kreditēšanas nosacījumi pērn būtiski samazinājuši kopējo darījumu skaitu ar privātmājām, kas ir bijis zemākais pēdējo septiņu gadu laikā. Vairāk nekā puse darījumu 2023. gadā notikuši ar nelielas platības privātmājām no 50 līdz 149 m², turklāt gandrīz 80% gadījumu iegādātās mājas ir celtas vairāk nekā pirms 20 gadiem. Augustā piedāvājums nokrita līdz sen nepieredzētam minimumam un sastāvēja pārsvarā no lielām un dārgām savrupmājām, ko savā labā centās izmantot pārdevēji, turot cenas nesamērīgi augstas. Pieprasījums pēc šādām mājām ir minimāls gan Rīgā un Pierīgā, gan arī reģionos, piemēram, Vidzemē un Zemgalē, pircējiem galvenokārt meklējot kvalitatīvas neliela izmēra privātmājas cenu amplitūdā no 100 000-150 000 EUR.

Pilno Mājokļu tirgus pārskatu lasi šeit.