«Elizabetes Rezidence» – viena no spilgtākajām Rīgas arhitektūras mantojuma pērlēm – celta 19. gadsimta beigās un nama vēsturiskajā veidolā renovēta 2017. gadā. Nams atrodas Rīgas klusajā centrā, ko ieskauj UNESCO mantojumā iekļautās Jūgendstila arhitektūras pērles, kas savukārt nodrošinās mūsdienīgu izsmalcināta komforta dzīves vidi. Izbaudīt mieru un dabas tuvumu palīdzēs Rīgas vecākais – Vērmanes parks. Netālu esošajā Berga Bazārā, varēsiet izbaudīt kādu no iecienītajiem restorāniem, kafejnīcām vai mazajiem boutique veikaliņiem. Turpat ir Latvijas Nacionālā opera, teātri, restorāni un iepirkšanās centri, kas ļauj baudīt komfortablu dzīvi pilsētas vēsturiskajā centrā. Ēkā ir 21 dzīvoklis no 2. līdz 6. stāvam, tajā skaitā 3 divstāvu dzīvokļi, ar dzīvojamo platību no 65 līdz 145 kvm. Pagrabstāvā ierīkotas noliktavas (3-9 kvm.) mājas iemītnieku vajadzībām un tehniskās apkopes telpas. Daļa dzīvokļu tiek piedāvāti ar mēbelēm un, bez mēbelēm pēc speciāli izstrādāta dizaineru projekta. Lielākajā daļā apartamentu ierīkots kamīns. Mājokļu apdarē izmantoti pasaulē atzīti zīmoli: rozetes un slēdži – Vācijas zīmols Jung, keramikas santehnika no Falper, Zucchetti, Teuco, Bisazza, radiatori no Tubes. Skapji, mēbeles – Lema, Molteni&C, Moooi, Ligne Rosset u.c. Virtuves iekārtas – Arclinea. Visos dzīvokļos ierīkotas apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas iekārtas, tālruņa līnijas un Wi-Fi. Virtuvē un vannasistabā - siltās grīdas. Mājas iemītniekiem tiek piedāvāts “gudrās mājas koncepts”, saukts arī par mājas automatizāciju, smart house, jeb intelligent building system, kas ļauj savā starpā savienot dažādas mājā esošās ierīces, kontrolēt un attālināti vadīt – apkuri, apgaismojumu, žalūzijas, drošības sistēmas, ventilāciju, kā arī audio un video ierīces. Ēkas arhitekts ir Jānis Fridrihs Baumanis. Baumanis ir veidojis projektus aptuveni 150 ēkām, tostarp Latvijas Bankas ēkai, Rīgas apgabala tiesas ēkai un Rīgas cirka ēkai. Baumanis Elizabetes ielas 18. nama ārējo un iekšējo veidolu veidoja, īstenojot uzņēmēja un filantropa Kristapa Berga ieceri, kura vārdā nosaukts “Berga bazārs”.