Torņa iela, Rīga, Vecrīga

Arhitektu nams, kas atrodas Vecrīgā un plašāk pazīstams kā vēsturiskā “Zviedru vārtu” ēka, meklē ilgtermiņa nomnieku.
Nams slejas starp Torņa un Trokšņu ielām, ietverot sevī daļu no viduslaiku Rīgas nocietinājumu mūra un vienu no tā torņiem - Svētā Jura torni. Mūris aizsardzībai tika uzbūvēts jau 13. gadsimtā, taču trīs gadsimtus vēlāk, kad nocietinājums bija zaudējis savu militāro nozīmi, no abām pusēm to pamazām ieskāva dzīvojamās ēkas, kas mūsdienās kļuvušas par Vecrīgas ainavas vizītkartēm.
Šobrīd ēka pielāgota pasākumu un biroju vajadzībām un plānojumā ietver vairākas zāles, kabinetus, tehniskās telpas, kā arī kafejnīcas telpu ar virtuves zonu.
Lielā zāle – 73 m2
Lielā zāle atrodas nama 2. stāvā. Caur plašajiem logiem paveras pievilcīgs skats uz Torņa un Trokšņu ielu, kā arī Vecrīgas jumtiem. Īpašās zāles vērtības – izcila akustika un perfekti noskaņots Estonia flīģelis. Zāli dienas laikā iespējams aptumšot.
Zālē iespējams izvietot līdz 80 sēdvietām. Ietilpība bez sēdvietām – līdz 100 cilvēkiem.
Svētā Jirgena torņa 2. stāva zāle – 28 m2
Šī torņa zāle atrodas līdzās lielajai zālei un ir piemērota gan nelieliem, svinīgiem pasākumiem, gan kā papildu telpa sarīkojumiem, kas notiek lielajā zālē. Svētā Jirgena torņa zāles vidū atrodas antīks galds ar krēsliem. Krēsli izvietoti arī visapkārt zāles perimetrā.
Svētā Jirgena torņa 1. stāva zāle – 24 m2
Zāle atrodas pagrabstāvā, tā ir 24 m² liela un piemērota nelielu, oficiālu pasākumu un sapulču rīkošanai aptuveni 15 cilvēkiem. Tāpat zāle noderīga kā papildu telpa sarīkojumiem, kas notiek blakus esošajā pagraba kafejnīcas telpā. Zālei ir laba akustika.
Pagraba kafejnīcas telpa – 31 m2
Agrāk šajā telpā darbojās Arhitektu nama kafejnīca. Tās oriģinālais interjers, ko 1981. gadā veidojis viens no agrākajiem Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājiem, arhitekts Edvīns Vecumnieks, ir lieliski saglabājies joprojām – mūsdienās padomju modernisma interjeri sabiedriskajās telpās ir retums. Telpa ir 31 m² liela, tajā ir 25 ērtas sēdvietas.
Arhitektu nams savu veidolu mainījis vairākkārt. Jau 17. gs. beigās iedzīvotāji, norādot uz neērto satiksmes infrastruktūru, ierosināja Aldaru ielu pagarināt caur toreizējo aizsardzības mūri un ēku. Būvdarbus vadīja meistars Hinrihs Henike, un, ņemot vērā, ka darbi notika zviedru valdīšanas laikā, jaunā vārtu aila ieguva leģendāro nosaukumu "Zviedru vārti". Tie tika rotāti ar akmenī kaltām lauvas galvām, un abās ielu pusēs atradās vērtnes, kuru viru kāši joprojām redzami Trokšņu ielas pusē. Pēc Pirmā pasaules kara Arhitektu nams bija tuvu sabrukumam - no pilnīgas bojāejas to paglāba 1922. gadā dibinātā Latvijas Arhitektu Biedrība, ēku pārbūvējot savām vajadzībām.