Lai gan pēdējos gados aug iedzīvotāju interese par ieguldījumiem, nekustamais īpašums aizvien ir iedzīvotāju galvenais aktīvs. Teju 54% mājsaimniecību Latvijā galveno bagātības daļu veido sev piederošs nekustamais īpašums, kamēr ASV šīs rādītājs nedaudz pārsniedz 25%, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati. Būtiski - aptuveni 30% turības struktūras iedzīvotājiem Latvijā veido otrs nekustamais īpašums, kas ir augstākais rezultāts starp visām OECD valstīm. Pat Lietuvā un Igaunijā vērojama savādāka situācija, kur mājsaimniecības tikai 17-18% gadījumos iegulda otrajā nekustamajā īpašumā, pretstatā biežāk investējot finanšu tirgos. Kāpēc nekustamais īpašums joprojām ir latviešiem saprotamākais ieguldījumu veids un vai tas ietekmētu mājokļu tirgu, ja iedzīvotāji piekļūtu saviem 2. pensiju līmeņa uzkrājumiem, apskatīts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Pavasarī Rīgas mājokļu tirgus aktivizējas, un arī šis gads nav bijis izņēmums. Pirmajā ceturksnī kopumā noslēgti 2700 dzīvokļu darījumu, no kuriem teju 40% reģistrēti martā (1030 darījumi). Vienlaikus kopējā aktivitāte 2026. gada pirmajos trīs mēnešos bijusi nedaudz zemāka nekā pērn, kad šajā pašā laikā noslēgto dzīvokļu darījumu bijis par 5% vairāk. Būtiski – aprīlī audzis iegādei pieejamo dzīvokļu skaits, un lielu daļu piedāvājuma sastāda tā sauktie mikromājokļi jeb īpašumi ar platību no 15-30 m². Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti šāda tipa dzīvokļus neoficiāli nodēvējuši par “rūķīšu mājokļiem”. Kā mini-dzīvokļi kotējas mājokļu tirgū un kas tos pērk visbiežāk, analizēts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Rīgas dzīvokļu tirgū veidojas arvien lielāka plaisa starp pārdevēju gaidām un realitāti -sludinājumos prasītās cenas vidēji ir par 20-25% augstākas nekā faktiskajos darījumos, liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” dati. Tirgus aktivitāte saglabājas un darījumu summas aug, taču pircēji kļūst piesardzīgāki un arvien biežāk panāk sev izdevīgu cenu. Vienlaikus šā gada pirmajā ceturksnī sludinājumos vidējā prasītā summa Rīgā pārsniegusi 125 000 EUR, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada. Eksperti cenu lēcienu sludinājumos saista ar dažādiem faktoriem, tostarp Saeimā iesniegto iniciatīvu par otrā pensiju līmeņa kapitāla nodošanu iedzīvotāju rokās, kas varētu aktivizēt tirgu. Lai gan šobrīd priekšlikuma izskatīšana ir apturēta, pārdevēji jau sākotnēji bijuši “zemajā startā” un reaģējuši ar augstākām pārdošanas cenām. Vai mājokļu tirgus mainītos, ja iedzīvotāji varētu brīvprātīgi piekļūt uzkrājumam, analizēts jaunākajā “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā.