„Latio” tirgus pētījums: cilvēku interese par mājokļiem nav būtiski kritusies. | Latio - pārdod dzīvokli, pārdod māju, nekustamie īpašumi, izīrē dzīvokli, iznomā biroju, izīrē ofisu. Dzīvokļu vērtēšana, māju vērtēšana, nekustamā īpašuma vērtēšana. Nekustamie īpašumi Latvijā, Nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā. Konsultācijas.

„Latio” tirgus pētījums: cilvēku interese par mājokļiem nav būtiski kritusies.

2020-07-29

W1siziisijiwmjavmdcvmjkvnmgzynyyzgloc19tywphc19syxbhxzaxlmpwzyjdlfsiccisinrodw1iiiwimtuwedexmcmixv0?sha=2de0a101

„Latio” veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020. gada 1. pusgadā liecina, ka klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies. Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu. 

Edgars Šīns„Latio” valdes priekšsēdētājs: „Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais – ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā.”

Dzīvokļu tirgus: pieprasījums nav zudis
Lauvas tiesa no dzīvokļu darījumiem fiksēta Rīgā (70% no dzīvokļu darījumu kopsummas, 48% no visiem darījumiem). Nākamais aktīvais darījumu reģions ir Pierīga (19% no darījumu summas).
No kopējā darījumu skaita ar dzīvokļiem galvaspilsētā 47 % bijuši mājokļa pirkumi sērijveida projektos, 25 % - jaunajos projektos (jaunbūvēs). Lielākā daļa no sērijveida projekta dzīvokļu pirkumiem notikusi Daugavas labajā krastā, un pieprasīti bijuši dzīvokļi platībā no 36 līdz 56 m². Īpaši pieprasītas apkaimes Rīgā bija Imanta un Ķengarags. Pircēji visvairāk pirkuši 2 istabu dzīvokļus sērijveida projektos. Vidējā cena par sērijveida projekta dzīvokli sasniedza 935 EUR/m².
Rīgā pieprasījums pēc dzīvokļiem mainījies par 180 grādiem. Kā galveno iezīmi dzīvokļu tirgū Rīgā šogad „Latio” darījuma vadītāji atzīmē klienta profila un vajadzību maiņu. Gada sākumā bija liela potenciālo pircēju interese par investīciju dzīvokļiem, ko varētu piedāvāt īstermiņa īrei, bet šobrīd šāda pieprasījuma praktiski nav. Tūrisms ir ierobežots, tāpēc Airbnb paredzētie dzīvokļi stāv tukši vai ir izīrēti ilgtermiņā. Taču pilnībā pieprasījums pēc mazākiem dzīvokļiem (aptuveni 30 m² platībā) nav izzudis, jo tiek uzskatīts, ka šī brīža problēmas ir īstermiņa. Jaunais klients šobrīd ir ģimene, kura vēlas iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, paredzot tajā papildu istabu. Pieaugot pieprasījumam pēc lielākiem dzīvokļiem, bija jūtams 3 istabu dzīvokļu trūkums populārākajos mikrorajonos.
Jaunajos projektos Rīgā šogad pusgadā kopumā notikuši 1190 darījumi. Vairāk nekā puse jeb 52% no visiem jauno projektu dzīvokļu darījumiem Rīgā notikuši pirmreizējā tirgū - jaunbūvēs, vidējā dzīvokļa platība centrā sasniedza 83 m² , bet citviet Rīgā - 59 m². Visdārgākie jauno projektu jaunbūvju dzīvokļi ir Rīgas centrā (vidējā cena: 2540 EUR/m²), mikrorajonos Daugavas labajā krastā vidējā cena bija 1840, bet kreisajā krastā - 1900 EUR/m2. Daugavas labā krasta jaunajos projektos dzīvokļa cenas pieaugums sasniedza pat 12%. Citviet valstī vidējā cena, ko sludinājumos prasīja par dzīvokli jaunajos projektos, bijusi šāda: Jūrmalā 2020 EUR/m2, Jelgavā – 765 EUR/m2, Liepājā - 760 EUR/m2.
Dzīvokļu tirgus valstī ātri pielāgojās jaunajiem apstākļiem. Piemēram, Liepājā pēdējo 2 mēnešu laikā dzīvokļu tirgus ir gandrīz atgriezies tai līmenī, kāds bija pirms pandēmijas. Savukārt aktivitāte dzīvokļu tirgū Zemgales pilsētās Covid-19 ietekmē samazinājās, ir jūtams piedāvājuma trūkums. Lēmumu ietekmē arī iespēja iegādāties māju, nevis dzīvokli. Latgales pilsētās pieprasījums pēc izremontētiem dzīvokļiem, kuros var uzreiz sākt dzīvot, ir tik liels, ka tos lielākoties pārdod, neizmantojot sludinājumu portālus. Savukārt, tie, kas ievieto sludinājumu, dzīvokli pārdod vienas dienas laikā. Rēzeknē cenas pēdējā gada laikā augušas, taču Daugavpilī tās nav mainījušās. Tā kā cenas, salīdzinot ar Rīgu, ir ievērojami zemākas, nepieciešamības gadījumā dzīvokļa iegādei tiek izmantots patēriņa kredīts nevis hipotekārais kredīts.

Ilgtermiņa īres tirgus: īpašnieki cenas nesteidz nolaist
Ilgtermiņa īres tirgu, kurā toni galvenokārt nosaka aktivitāte galvaspilsētā, šobrīd papildinājuši dzīvokļi, kas agrāk tika piedāvāti īstermiņa īrei, jo daļa izīrētāju, pielāgojoties situācijai, izvēlējušies dzīvokļus izīrēt ilgākam termiņam. Ekskluzīvo dzīvokļu īpašnieki cenas nav mainījuši. Ārkārtas situācijā daudzi īrnieki lūdza izīrētājiem samazināt īres maksas, jo bija sarukuši ienākumi vai tika zaudēts darbs. Solidaritātes nolūkos daļa izīrētāju nāca pretī īrniekiem. Īres cena, piemēram, jaunā projekta 2 istabu dzīvoklim šajā pusgadā bija 550 EUR/mēnesī, Daugavas labajā krastā dzīvokļa īres cena bija 260-350 EUR/mēnesī, kreisajā krastā - no 280 līdz 325 EUR/mēnesī.

Privātmāja – alternatīva šaurajiem dzīvokļiem
Daudziem šajos ārkārtas situācijas mēnešos mājokļi vairs nebija tikai vieta, kur pārnakšņot un glabāt mantas. Tādējādi  mazie dzīvokļi, kas tika iegādāti šādam nolūkam, kļuva par šauru. Būtiski pieauga interese par gatavu privātmāju iegādi, jo zemes iegāde un mājas celtniecība ir ilgs process. 
Vispieprasītākās bija 50-149 m2 plašas 1-2 stāvu mājas, kas būvētas līdz 2000. gadam.  Analizējot privātmāju darījumus visā valstī, secināms, ka notiek tādi darījumi, kas iepriekš nenotika, jo pircējiem ir vēlme atrasties brīvā dabā. Kurzemē būtiski palielinājies pieprasījums pēc lauku īpašumiem, arī Zemgales pilsētās, īpaši Jelgavā un Iecavā, audzis pieprasījums pēc privātmājām. Fiksēta lielāka interese par vasarnīcām dārza māju rajonos. Latgalē, tāpat kā pirms Covid-19, pieprasījums ir pēc labām un izremontētām mājām. Interesanti, ka pircēji bija gatavi iegādāties mājas par cenu, kas ir augstāka par sertificētu vērtētāju noteikto tirgus vērtību.
Vidējās darījumu summas par mājām, kuru platība ir 50-150 m² un kas celtas līdz 1999. gadam, liecina, ka reģionos ir pieprasītas ēkas par vidēji 30 000 - 50 000 eiro. Savukārt t.s. aktīvajā Pierīgā pieprasītākās privātmāju platības ir 100-230 m². Piedāvājumā esošas labas mājas Pierīgā cena pārsniedz 250 tūkst. eiro, un lielākā daļa darījumu notiek, izmantojot banku finansējumu (t.sk. ar Altum starpniecību).

Trūkst zemes gabalu par pircējiem pieņemamām cenām
Privātās apbūves zemes tirgū Latvijā vairāk nekā puse darījumu (55%) šai pusgadā notikuši Pierīgā, kam seko  Zemgale (14% no visiem zemes darījumiem). T.s. aktīvajā Pierīgā visvairāk zemes pirkumu fiksēts Mārupē, Ķekavas un Babītes novadā, bet, analizējot datus pēc  lielākās kopējās darījumu summas, zemes darījumi Jūrmalā bijuši visdārgākie (sasniedz 36 %  no kopējās aktīvās Pierīgas darījumu summas), tai seko Mārupes novads(18 %) un Ķekavas novads (10 %). Biežāk reģistrētās pārdošanas summas privātās apbūves zemei Rīgā šogad pusgadā bija 30-50 EUR/m² , Pierīgā 5-11 EUR/m², Vidzemē un Zemgalē 4-7 EUR/m², Latgalē 3-6 EUR/m², bet Kurzemē 3-7 EUR/m². Aktīvākajā tirgū – Pierīgā - pircējs zemes iegādei bija gatavs atvēlēt lielāku naudas summu nekā pirms pandēmijas (agrāk tie bija aptuveni 35 tūkst. eiro, šobrīd līdz 50 tūkst. eiro). Pierīgā bieži nākas saskarties ar situāciju, ka pieprasījums ir, bet nav piedāvājuma. Šāda situācija izveidojusies, piemēram, Mārupē un Berģos. 

Mājokļu tirgus pārskats / 2020.g.1 pusgads



Papildus informācijai:
Evija Dzenīte
Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja
evija.dzenite@latio.lv

 

Piesakies jaunumiem