Valdis Brauns. 2014.
Fotogrāfiju kolekcija. Zeme, kur laimē diet.
Viņa vārdu parasti piemin saistībā ar Latvijas fotomākslas klasiku. Šī «olimpa» iemītnieku lokā Valdis Brauns ir savējais. Meistara ceļš uz profesijas zvaigznēm sākās sen gaisušajos «padomju laikos», kad ar vitālu spēku veidojās latviešu fotogrāfijas poētiskā tradīcija. Un Valdis Brauns kļuva par vienu no tās redzamākajiem pārstāvjiem. Viņa tēmu lokā dominēja tik tuvie motīvi, kā daba, darbs, mīlestība, daile... Jēdzieni, kas reiz daudzināti mūsu kultūras pamatizpausmē – Latvju Dainās.
Skatot meistara sniegumu, rodas iespaids par dzīvi kādā laimes zemē. Viss negatīvais rūpīgi filtrēts. Un pārliecināmies, ka meistara roku vadījusi mīlestība uz attēlojamiem objektiem. Viņš tos nepulgo, neironizē par tiem. Tur cēlais un varonīgais vijās ar intīmo un mīļo, kas slāpē plakātisku patētiku. Humānisms un orientēšanās uz klasiskām Eiropas kultūras vērtībām – tas raksturo mākslinieka sniegumu. Vispārcilvēciskais še skatīts caur latviskuma prizmu un mākslas tradīcijām, ko reiz iemiesojis Jūlijs Feders, Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Eduards Kalniņš, Kārlis Sūniņš... Latvija ir fotomeistara Valda Brauna lielā mīla. Un arī šī kalendāra divpadsmit lapās mākslinieks ar saviem darbiem vēstī par zemi, kur latvju meitas zied, kur latvju dēli dzied, kur varam joprojām laimē diet.