Jaunumi

01.12.2021

Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija ieviesusi minimālās laika normas nekustamā īpašuma vērtējumu veikšanai. Kā tas ietekmēs nekustamo īpašumu vērtētāju darbu?

Nepieciešamību ieviest laika normas noteica daudzi faktori, tostarp pieaugošais pašvaldību un citu valsts iestāžu sūdzību skaits, ka konkursos izvēlētie vērtēšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz nekvalitatīvu īpašuma novērtējumu. Savukārt nekvalitatīvo vērtējumu apstrīdēšanas un izskatīšanas process prasa asociācijai papildu resursus, tajā skaitā arī laiku. LĪVA uzskata, ka vērtējumu slikta kvalitāte var būt saistīta ar nepietiekamu laiku, kas tiek veltīts vērtējuma izstrādei.

Vairāku vērtēšanas uzņēmumu aptaujas rezultātā tika noteikts minimālais laiks, kas nepieciešams kvalitatīvu novērtējuma atskaišu sagatavošanai, veicot dažāda veida īpašumu novērtēšanu. Tā, piemēram, minimālais laika patēriņš “jauno projektu” dzīvokļa vērtējuma sagatavošanai ir 7 stundas (neietverot laiku, kas tiek patērēts ceļā uz /no objekta). Savukārt, privātmājas novērtēšanai minimāli nepieciešamais laiks ir 10 stundas.

“Laika normas tika pieņemtas ar nolūku sakārtot vērtēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgu: sniedzamo darbu kvalitātes līmeni, uzcenojuma sistēmu, kā arī cīņai ar negodīgiem komersantiem. Normas dos vērtētājiem iespēju noteikt adekvātu uzcenojumu par kvalitatīvu un speciālista kvalifikācijas līmenim atbilstošu darbu, balstoties uz tam veltīto darba stundu skaitu,” tā pieņemtās normas komentē “Latio” Vērtēšanas daļas vadītāja Tatjana Beķere, piebilstot: “Ja klienta piesaistei ar nodomu tiek noteikta neadekvāti zema pakalpojuma maksa un līdz ar to kvalitatīvam darbam nepietiekošs izpildes termiņš, rodas situācija, kad darbinieki strādā stresa apstākļos un nevar pilnvērtīgi veikt savu darbu ierobežotā laikā. Tā rezultātā tiek radīts standartiem neatbilstošs, zemas kvalitātes produkts, un, protams, tiek saņemtas pretenzijas un sūdzības. Ja mēs paši, vērtētāji, necienīsim savu darbu, savu kompetenci, pieredzi, savu profesiju, tad nevarēsim to gaidīt arī no citiem. Nemaz nerunājot par to, ka jauni cilvēki, izvēloties profesiju, būs mazāk motivēti strādāt par vērtētājiem – ceļš līdz eksperta statusam ir garš, pats darbs ir sarežģīts, bet atalgojums – nesamērīgi zems. Šī profesija vienkārši neizskatās pievilcīga jaunās paaudzes uztverē. Kvalitatīvam darbam ir jāvelta laiks, un par eksperta laiku ir jābūt noteiktai pietiekoši augsta līmeņa samaksai”.


Vērtētāja darbs tiek dēvēts par augsti kvalificētu darbu, jo tas prasa ne tikai laiku, bet arī apjomīgas, spēcīgas zināšanas dažādos jautājumos (tehniskie, juridiskie un nodokļu aspekti, riska novērtēšana), pieredzi, augstu kompetences līmeni, analītisko domāšanu un prasmi strādāt ar daudzveidīgiem informācijas avotiem, kā arī pieņemt pamatotus lēmumus, argumentēt savus pieņēmumus un secinājumus.

Vērtēšanas process neietver vien objekta apsekošanu dabā, vērtētājam ir jāveic virkne darbu, lai izpildītu vērtēšanas pasūtījumu:

• īpašuma tiesību, pasūtītāja iesniegto dokumentu un tirgus izpēte,

• objekta izmantošanas iespējas un labāko lietošanas veidu analīze,

• piemērotas vērtēšanas metodes izvēle, aprēķini/naudas plūsmas izveide un rezultātu saskaņošana,

• visbeidzot, atzinuma jeb vērtējuma atskaites sagatavošana un noformēšana.

Darba izpildi ietekmē arī vērtēšanas darba uzdevums un vērtējamā īpašuma specifika. Tatjana Beķere dalās pieredzē: “Specializēta komerciāla rakstura īpašuma (citiem vārdiem, biznesa) vērtēšanas gadījumā kvalitatīvam un profesionālam darba izpildījumam nepieciešama augsti kvalificēta nišas speciālista piesaistīšana, kurš specializējas ne tikai nekustamā īpašuma, bet arī uzņēmējdarbības un finanšu vērtēšanā. Tāda līmeņa pakalpojums nevar būt lēts, jo kvalitatīvam darba izpildījumam ir nepieciešams ieguldīt vismaz 50-60 darba stundas.”

Vērtētāju veicamajam darbam kvalifikācijas atbilstību apstiprina LĪVA izsniedzamie sertifikāti. Tieši tāpēc LĪVA ieviesa minimālo darba stundu skaita normu kvalitatīvu vērtēšanas darbu veikšanai, jo tas attiecas uz visu vērtētāju darbību, visos Latvijas reģionos, visos nekustamā īpašuma segmentos.

“Turklāt ieviesto normu nolūks nav sadārdzināt vērtēšanas pakalpojumus, bet gan pamatot cenu par kvalitatīvu darbu” skaidro “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevļeva. Komentējot normu nepieciešamību, Ksenija spriež: “Nevienam nav noslēpums, ka daudzi vērtējumu saņēmēji, piemēram, Latvijas lielākās komercbankas, atzīst ne visus, bet tikai akceptētu, drošu un uzticamu komersantu vērtēšanas atzinumus. Tā nav nejaušība, un tas nozīmē, ka ne vien sertifikāts apliecina vērtētāja kvalifikāciju, bet arī darbam veltītais laiks, gadiem uzkrātā pieredze, reputācija un ētikas principu ievērošana. “Latio” vērtētāji vēl pirms pieņemtajām laika normām strādāja pēc iekšējās kvalitātes kontroles procedūras, tāpēc mūsu ikdienas darbu tās neietekmēs. Secinot: neviens tirgus dalībnieks patiesībā nav ieinteresēts vērtētāju profesijas prestiža zaudēšanā “uz ātro” izstrādātu vērtējumu dēļ”.

Kaut gan laika normu ievērošanai pagaidām ir tikai rekomendējošs raksturs, to ievērošana ir labs atbalsta punkts, lai paši vērtētāji sāktu cienīt savu profesiju. Šīs normas kalpos arī kā atgādinājums visiem nekustamā īpašuma vērtējumā ieinteresētajām pusēm, ka kvalitatīvai darba izpildei ir nepieciešams atbilstošs laiks.