Jaunumi

28.07.2022

Tikai trešdaļa no vērtības līgumā – bieža parādība meža zemes darījumos

Neraugoties uz dažādo sabiedrības nostāju, valdība īsi pirms Līgo brīvdienām apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, atļaujot cirst kokus ar mazāku caurmēru. Tas veicinās darījumus. Tomēr jau līdz šim īpašnieki, nezinot, kā objektīvi noteikt cenu, nereti pārdeva mežus vidēji trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu. Jaunie nosacījumi situāciju pārdevējiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir ļoti maz.

Dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot jau pērn – ja 2020. gadā ar platību, kas lielāka par 1 ha, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021. gadā tas samazinājās par vidēji 15 %, bet 2022. gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieauga, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nebija informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas diemžēl bijis senioru grupā.

Šobrīd, paverot iespējas ieplūst tirgū mežiem, kuru audze vēl nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu, darījumu skaits nenoliedzami atkal augs. Tomēr, nozares politikas veidotājiem nesākot mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai meža segmenta darījumus padarītu caurskatāmākus, diemžēl pastāv iespēja, ka pieaugs arī to mežu īpašnieku skaits, kas saņems neatbilstošu atlīdzību.

“2021. gadā meža cenas pieauga vidēji par 30 % un atsevišķos gadījumos pat divkāršojās. Tomēr daudzi pārdevēji par to nav informēti un ir pārdevuši savus mežus ne tikai zem tirgus vērtības, bet nereti pat par trīs reizes zemāku cenu,” secina “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva. “Pārdevēju zināšanu trūkumu par objektīvu meža cenu apliecina arī “Latio” izsoles rīka dati – minimālais pieaugums šādiem īpašumiem bijis 10 %, vidējais 20 %, kamēr augstākais sasniedzis pat 320 % no pārdevēja sākotnēji prasītā. Tas ir satraucoši, īpaši, ja ņemam vērā, ka enerģētikas krīze ir tikai pastiprinājusi pieprasījumu pēc malkas un kokmateriāliem kopumā. Tikmēr, atļaujot šobrīd cirst kokus ar mazāku caurmēru, tirgū ieplūst jauns meža segments, bet negodprātīgi uzpircēji var censties potenciālajiem pārdevējiem iestāstīt, ka tas radījis cenu dempingu, kaut gan tā noteikti nebūs.”

Mežu cenas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem – cik mežs ir vecs, mežaudzes sastāva un lokācijas. Kamēr pircēji meža vērtību apzinās ļoti labi, mazs ir to īpašnieku skaits, kas mežu cenās orientējas. Nav noslēpums, ka daudzi šādi darījumi tiek veikti, izmantojot iespēju pārdot meža zemi un mežaudzi atsevišķi. Tādējādi, slēdzot divus līgumus – vienu par meža zemes un otru par mežaudzes vai bioloģisko aktīvu pārdošanu –, nereti darījumi notiek arī skaidrā naudā. Šajā gadījumā publiskajās datu bāzēs tiks reģistrēts tikai darījums ar meža zemi. Tāpēc oficiālas, visaptverošas statistikas par Latvijas mežu cenām vienkārši nav. Tikmēr, piemēram, Igaunijā nozare ir sakārtota, un dati ir pieejami dažādos griezumos – pa reģioniem, pēc kvalitātes u.tml.

Lai situāciju mainītu, ir jāizstrādā mērķtiecīga politika nozares caurskatāmības veicināšanai. Bet līdz tam īpašniekiem, kas vēlas pārdot mežu zemes, jāizprot, ka:

  • Pirmkārt, darījumi jāuztic drošiem partneriem, kas pierādījuši sevi nozarē.
  • Otrkārt, objektīvu meža cenu jānoskaidro, pasūtot oficiālo vērtējumu sertificētiem ekspertiem, kas nav ieinteresēti darījuma iznākumā. Šī pakalpojuma cena pēcāk noteikti atmāksies vairākkārt.
  • Treškārt, lai saņemtu labāko potenciālo piedāvājumu, ieteicama vairāku starpnieku vai potenciālo pircēju aptaujāšana. Šādu pakalpojumu vienkopus nodrošina arī “Latio” mežu izsoles rīks.
  • Ceturtkārt, pārdevējam pirmajam nevajadzētu piedāvāt savu cenu, ja mežam tikko nav veikts oficiāls vērtējums, jo nozarē cenas var mainīties ļoti strauji. Tādēļ cena, kas bija aktuāla vēl pirms pāris mēnešiem, var būt krietni zemāka nekā tā patiesībā ir konkrētajā brīdī.
  • Piektkārt, pirms darījuma līguma parakstīšanas, ieteicams vērsties pie neatkarīga eksperta, kas pārliecinās par līgumā ietvertā atbilstību pārdevēja interesēm, lai pēc īpašuma vai kokmateriālu pārdošanas nebūtu nepatīkamu pārsteigumu

Savukārt personām, kam ir brīvie līdzekļi, vērts atcerēties, ka meži ir labs brīvo investīciju ieguldījums, jo to fiziskā vērtība nepazudīs, turklāt cirsmas ik pēc laika nesīs jaunu peļņu.

Lai uzzinātu vairāk un konsultētos par mežu īpašumu vērtēšanu un pārdošanas cenu, aicinām sazināties ar Latio Mežu nodaļu: mezi@latio.lv