Piedāvājam atskatu uz Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītājas Evijas Dzenītes diskusiju ar  Luminor bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu Luminor mājokļu tirdziņā. 

Par spīti tam, ka daudzi paredzēja strauju nekustamo īpašumu cenu kritumu pandēmijas laikā, tas tomēr nenotika. Cenas tieši pretēji – pieauga. Arī pārdošanas un izsniegto hipotekāro kredītu apjomi auga.

Runājot par šī brīža ekonomisko situāciju, Pēteris Strautiņš uzsver, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem iedzīvotāju prognozes par ekonomisko situāciju valstī gandrīz visu laiku ir bijušas negatīvas, bet darba vietu skaits un algu līmenis kopumā ir audzis, un prognozes rāda, ka labklājība turpinās pieaugt.

Skaidrojot to, kāpēc kredītu apjoms mājokļu iegādei pusgada laikā ir sasniedzis iepriekš gada laikā izsniegto kredītu apjomu, Luminor ekonomists izceļ cītīgu bankas darbu, kā arī faktu, ka Rīgā esošo mājokļu cenas attiecībā pret ienākumu fonu ir diezgan zemas. “Rīga uz Tallinas un Viļņas fona ir lēta, nemaz nesalīdzinot ar Vīni vai kādu citu Centrāleiropas vai Rietumeiropas valsti. Neatņemams faktors ir tas, ka cilvēki apzinās, ka ienākumi turpinās pieaugt un nākotnē iepriekš izsniegto hipotekāro kredītu slogs veidos arvien mazāku daļu no ienākumiem, kā arī tas, ka valstī ir labas ekonomiskās attīstības perspektīvas. Patiesībā Latvijā ir mazs hipotekāro kredītu slogs, tas sastāda 13 -14% no IKP, kas ir apmēram trešdaļa no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.”

Ko iedzīvotāji meklē?

Diskusijas dalībnieki atzīst, ka pieprasītākais mājoklis pēdējos gados un arī šobrīd viennozīmīgi ir divistabu dzīvokļi. Tie veido aptuveni 40% no visiem Rīgā un Pierīgā, pat Latvijā, iegādātajiem dzīvokļiem.

“Pircējs, galvenokārt, skatās uz jaunajiem projektiem un mājokļiem, kuri jau ir gatavi, moderni un labiekārtoti, lai var mierīgi uzsākt dzīvošanu. Pandēmija ir mainījusi vienu būtisku paradumu - šobrīd tiek pirkti lielāki dzīvokļi - plus viena istaba, kurā ierīkot darbistabu, kabinetu darbam no mājām. Tāpat arī audzis pieprasījums pēc apbūves gabaliem Rīgas apkārtnē un vasarnīcu zemes gabaliem. Cilvēki meklē vietu atpūtai un distancēšanās brīvībai,” stāsta Evija Dzenīte.

Nekustamā īpašuma pieprasījums šobrīd ir izteikti lielāks nekā piedāvājums. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem cenu kāpumam.  Reizēm rodas situācija, kad viens mājoklis ir iepaticies vairākiem pircējiem. Otrs iemesls cenu kāpumam ir būvniecības izmaksu pieaugums, kas sevišķi atsaucas uz jaunajiem projektiem.

Pirkt vai pagaidīt, kad cena kritīsies? 

Speciālisti iesaka - ja nepieciešams mājoklis, kur dzīvot, un esat nolēmuši, ka vēlaties to iegādāties, tad gaidīt nevajag. Šis ir īstais brīdis pirkumam, jo cenas aug. Savukārt, ja meklē, kur investēt – tad gan katra situācija jāizvērtē atsevišķi.

Kā noteikt patieso vērtību un kas nosaka īpašuma vērtību?

Kārtojot hipotekāro kredītu, ir nepieciešams nekustamā īpašuma vērtējums, un tas noteikti atbildīs patiesajai tirgus cenai. Īpašuma vērtību ietekmē daudzi faktori, tajā skaitā, īpašuma kvalitāte, atrašanās vieta, infrastruktūra, būvniecības materiāli.

Vidējās mājokļu cenas šobrīd ir no 800 līdz 1000 EUR/m² sērijveida projektos un no 1800 līdz pat 4000 EUR/m² jaunajos projektos pilsētas centrā.

Pēdējā gada laikā cenas cēlušās arī īpašumiem ap Rīgu, piemēram, Salaspilī, Jelgavā, Jūrmalā un Kauguros, kur no šī gada janvāra sērijveida projektos cenas kāpušas pat par 15-20%.

 Šobrīd aktīvi notiek īpašumu tirdzniecība ne tikai Rīgā, bet arī reģionos kā, piemēram, Dobelē, Valmierā un Liepājā.

Šo pilsētu attīstību, galvenokārt, nosaka vietējo pašvaldību centieni un darbības rezultāts, tādēļ ir vērts izskatīt īpašuma iegādi arī citviet Latvijā, ne tikai Rīgā.

Apkopojot esošo situāciju, var secināt, ka cenu līmenis šobrīd nav uzpūsts caur pārmērīgu kreditēšanu - tas radies dabiskā ceļā, mijoties pieprasījumam ar piedāvājumu.

Pēteris Strautiņš norāda, ka nekas neliecina par to, ka ienākumu līmenis kritīsies, un līdz ar to arī cena nekustamā īpašuma tirgū nekritīsies.