Šajā podkāsta #Sālsmaize epizodē vislielākā uzmanība tiek pievērsta Rīgai - tās vēsturei, pašreizējiem notikumiem pilsētā un attīstības iespējām. Par to, kādi augsti mērķi agrāk tikuši izvirzīti Rīgai, kāpēc pilsēta atpaliek no kaimiņiem - Viļņas un Tallinas, kā arī par to, kas darāms, lai situācija uzlabotos, varēsi uzzināt tieši šajā epizodē.

“Izrādās pēdējos desmit gados, neskatoties uz to, ka mājokļu cenas kāpj dūšīgi, īres cenas stāv uz vietas, stagnē. Kaut kas nav pareizi, jo mūsu kaimiņos - gan Igaunijā, gan Lietuvā - ir trekns kāpums, tikpat liels, cik mājokļu cenu pieaugums,” atšķirības min Latio vadītājs Edgars Šīns.

Sarunā tiek meklēts Rīgas lūzuma punkts un apspriesti citi faktori, kas radīja galvenās atšķirības attīstības un dzīves kvalitātes rādītājos salīdzinājumā ar Baltijas valstīm. Galvenokārt lēno izaugsmi rada ekonomiskās krīzes sniegtais trieciens, iedzīvotāju skeptiskā attieksme pret pārmaiņām un emigrācija no valsts. Protams, ne viss krāsojas tikai negatīvās krāsās - Rīgai un Latvijai kopumā ir daudz iespēju, kas var kalpot par pamatu straujākai attīstībai.

Diskusijā problēmu apspriešanā un risinājumu meklēšanā kopā ar Latio vadītāju Edgaru Šīnu un Latio tirgus analītiķi Kseniju Ijevļevu piedalījās Eiropas komisijas eksperts Edgars Čerkovskis, kurš rosināja palūkoties un dziļāk izpētīt Rīgu Hanzas savienības laikos, un šo to no pilsētas pārvaldes pielietot arī mūsdienās, kā arī Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, uzsverot, ka svarīgākais ir uzlabot pilsētnieku dzīves kvalitāti.

Par cilvēku skaita samazināšanos galvas pilsētā plašāk zina teikt Ksenija Ijevļeva: “Arī jaunu cilvēku īpatsvars Rīgā samazinās, sašaurinās. Tas arī nosaka to, ka nākotnē, ja dzīvesstils nemainīsies, ja nemainīsies arī paradumi, mums mājokļu tirgus var sašaurināties.”

“Iedzīvotāju skaits Rīgā turpina samazināties līdz pat šodienai. Protams, mēs varam pateikt, ka visā Latvijā jau samazinās iedzīvotāju skaits, bet es teikšu otrādi. Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, arī tāpēc tas samazinās Rīgā. Tā ir jau aktīva dzīves pozīcija, kas signalizē, ka Rīgā ir problēmas,” saka Oļegs Krasnopjorovs.

Runājot par algu līmeni Baltijas valstu galvaspilsētās, Oļegs Krasnopjorovs min: “Ja mēs paskatīsimies vēl uz 2000. gadu pat, pēc ienākumu līmeņa Rīga un Viļņa ir vienādi, un šobrīd Viļņā ir lielāka ekonomika, Viļņa ir nr. 1 pēc IKP uz vienu iedzīvotāju mūsu reģionā, kā arī pēc dzīves kvalitātes. Tiešām tur dzīves kvalitāte uzlabojas daudz ātrāk nekā Rīgā, un plaisa starp Rīgu un Viļņu ar laiku turpina augt. Pat, ja šodien mēs izstrādāsim izcilu stratēģiju, plānošanas dokumentu - kas to īstenos un kā to īstenos?”

Par to, kāpēc Latvija šobrīd atpaliek no kaimiņiem, Edgars Čerkovskis uzsver: “Tomēr neaizmirsīsim, ka Latvija un Rīga vissmagāk cieta tieši arī 2008., 2009., 2010. un 2011. gadā finanšu krīzes laikā. Iedzīvotāju emigrācijas līmenis Rīgā bija krietni lielāks, tāpēc ka mums arī uzsvars uz Rīgu kā biznesa centru treknajos gados bija krietni lielāks, un investīcijas bija krietni lielākas arī nekustamajos īpašumos. Burbulis sprāga, sprāga tieši arī Rīgā, tāpēc tajā laikā arī bija vislielākais izbraukušo Rīdzinieku skaits, kurš bija salīdzinoši mazāks Tallinā un Viļņā. Tas varētu būt arī viens no tādiem rādītājiem.”

“Tas, ko mēs varam patiešām mainīt ātri - tā ir dzīves kvalitāte. Šobrīd rīdzinieki nejūtas pilsētā droši un tāpēc arī neuzticas viens otram. Neuzticēšanās bremzē uzņēmējdarbību, nav arī ekonomiskās attīstības. Vēl pilsētas pārvaldība, jo pilsētas iedzīvotāji ir ļoti kritiski tieši pret to, kā Rīga tiek pārvaldīta, kā arī vides kvalitāte, lai pilsēta ir laba vieta dzīvošanai gan iedzīvotājiem kopā, gan atsevišķām iedzīvotāju grupām. Šobrīd drošība, vide, pilsētas pārvaldība,” vaicāts, par to, ko Rīgā labprāt mainītu, stāsta Oļegs Krasnopjorovs.

“Sālsmaize” veidota ar mērķi aptvert dažādas ar nekustamo īpašumu saistītas tēmas, noskaidrot viedokļus, dalīties pieredzē, saskatīt atšķirīgo un atrast kopīgo, kā arī, pateicoties profesionāļu viedoklim, uzzināt, kādas kļūdas nepieļaut un kam pievērst uzmanību.

Ja Tev ir kāds jautājums, neskaidrības vai gluži vienkārši interesants atgadījums, ar kuru vēlies dalīties – raksti marketings@latio.lv! Domāsim, runāsim un centīsimies rast izskaidrojumu nākamajās epizodēs!