2015. gada kalendārs

2015.gada kalendārs

PĒTERIS JAUNZEMS FOTOGRĀFIJU KOLEKCIJA “RAKSTĪTS SUDRABĀ”

Rakstīt sudrabā – tas nozīmē strādāt laboratorijas sarkanajā apgaismojumā. Laikā, kad sadraudzējos ar fotogrāfiju, vēl nebija izgudro - tas digitālās fotokameras un fotošopi. Tas, ar ko fotogrāfi varēja nopelnīt, bija tapis attīstītāja ķivetēs un nostiprināts fiksāžā. Strādājām nakts stundās, kad piederīgie gulēja un vannas istabas bija brīvas. Viss šķita vienkārši: vēlējāmies, lai fotodarbi iemirdzas kā zvaigznes. Taču pagāja gadi, līdz, sameklējot piemērotus fotopapīrus un izmēģinot neskaitāmus variantus, izdevās pietuvoties cerētajam. Tieši tamdēļ, ka bija grūti, radies rezultāts likās vērtīgāks. No gaismas nākdama, fotogrāfija pie gaismas atveda. Tā piepildīja mūsu dienas, un dzīve ieguva jēgu. Piedaloties starptautiskās izstādēs, foto lapas, nesot sev līdzi Latvijas un Liepājas vārdu, apceļoja pasauli, bet autori, kam turp doties bija liegts, ar nepacietību gaidīja, kad garadarbi atgriezīsies mājās. Katrs panākums bija mazi svētki. Liepājas Tautas fotostudijā, kur līdzdarbojos kopš 1974. gada, tādus svinējām bieži.»

Peteris Jaunzems

JANVĀRIS «Kā sniegi kalnu galotnēs», 1985. gads. Šo fotogrāfiju rosināja Jāņa Jaunsudrabiņa dzejolis. Attēls līdzīgi mozaīkai ir salikts un sastiprināts ar līmlenti no nelieliem negatīvu atgriezumiem, kas bija palikuši pāri, strādājot pie citiem fotodarbiem.

FEBRUĀRIS «Strēlnieka sieva», 1970. gads Kad Sinolē fotografēju latviešu strēlnieku Jāni Zaķi, viņa atnāca un, ne vārda neteikusi, nostājās vīram cieši blakus. ”Diezgan ir karots! Nekur es Tevi pasaulē no sevis prom vairs nelaidīšu,” liekas sacīja viss viņas izraudāto acu skatiens

MARTS «Noslēpums», 1984. gads. Man patīk fotografēt bērnus. Atšķirībā no pieaugušajiem tie vienmēr ir vaļsirdīgi, izdomas pilni, bet galvenais – patiesi.

APRĪLIS «Mīms I», 1992. gads. Liepājā viesojās slavens mīms no Anglijas. Kad satikāmies, uzzināju, ka fotografējas viņš ļoti labprāt un šim mērķim ziedotā laika viņam nekad vēl neesot bijis žēl. Tāda attieksme gan pārsteidza, gan iedrošināja. Kopīgi darbojāmies vismaz pāris stundu. Tā ieguvu interesantus kadrus, no kuriem vēlāk izveidoju trīs attēlu ciklu

MAIJS «Uzarta zeme» , 2003. gads. Kas gan var būt vēl pievilcīgāks par kārtīgi uzartu zemi?

JŪNIJS «Mēnesgaismā», 1983. gads. Fotodarbs tapis, pielietojot tā dēvēto pseidosolārizācijas paņēmienu, attīstītāja vannā jau izpeldinātu attēlu sagaismo otrreiz un vēlreiz attīsta. Tā ir visīstākā ķīmija, proti, rakstīšana sudrabā, ko, neraugoties uz mūsdienu tehnoloģiju pilnību, ar tām tomēr nav iespējams īstenot

JŪLIJS «Vētra», 1978. gads. Pievakarē, kad no foto studijas devāmies uz Alejas ielu apsveikt kolēģi Āriju Kļavinski jubilejā, jūrā bija sacēlusies vētra. Lai to redzētu, pie koncertestrādes «Pūt, vējiņi!» izgājām liedagā. Tur ieraudzījām puikas, kas, draiskojoties ar viļņiem, bija ieķērušies pludmales trauslajās nojumēs. Lai nofotografētu viņus pēc iespējas tuvāk, bēguma brīdī uzrāpos uz atkritumu tvertnes. Tomēr arī tur devītais vilnis mani sasniedza. Tamdēļ pie gaviļnieka ierados slapjš līdz jostas vietai.

AUGUSTS «Koki smiltīs», 1976. gads. Būšu vaļsirdīgs: bildē nav atainoti fantastiski koki. Tur skatāmi pundurozola zari, kas iesprausti vēja sanestu smilšu kāpā.

SEPTEMBRIS «Tebra», 1998. gads. Saullēkta stundā ar dēlu Mārtiņu Tebras upē velcējām līdakas. Zivis torīt nez kāpēc ķērās ļoti negribīgi, taču mēs par to daudz neraizējāmies, jo neveiksmes kompensācijai izdevās uzņemt fotofilmā neparastus kadrus par to, kā vesels ganāmpulks govju metas upē, lai kāri pamielotos ar leknajām lēpju lapām.

OKTOBRIS «Vecais», 1970. gads. Latviešu zemnieka portrets. Vecais Gailītis dzīvoja mums kaimiņos un ar fotografēšanos nebija lutināts

NOVEMBRIS «Priekšnojauta» , 1979. gads. Spoguļattēls, kurā apzināti ieviesta asimetrija. Starptautiskās izstādēs visvairāk eksponētais darbs. Tas piedalījies vairāk nekā piecdes - mit izstādēs un atzinīgi novērtēts daudzās pasaules valstīs.

DECEMBRIS «Pulksteņu meistars», 2003. gads. Alpīnists regulē baznīcas torņa pulksteni Liepājā. Pašas dzīves piedāvāts sižets, kas raisa arī filozofiskas pārdomas. Mēs spējam pagriezt pulksteņa rādītājus uz priekšu vai atpakaļ, bet nav mūsu spēkos ietekmēt laika plūdumu, kurā peldam kā upē iekritušas koka skaidas.

 +