2021.gada kalendārs

Pirms divarpus tūkstošiem gadu grieķu savdabis un domātājs Heraklīts (ap 500.–480. g. pr. Kr.) izteica mums šobrīd tik ļoti svarīgu patiesību – vienīgais, kas mūsu dzīvē nemainās, ir tas, ka viss mainās. “Viss plūst,” viņš esot teicis, “un viss mainās.” Mēs augam, cilvēka iekšējā pasaule piedzīvo pastāvīgas pārmaiņas – dažkārt straujas un pusaudziski vētrainas, dažkārt pamanāmas un novērtējamas tikai ilgākā laikā. Mēs mācāmies iekļauties nemitīgi mainīgajā pasaulē ap mums – ģimenē, draugu lokā, darbā, sabiedrībā, gadalaikos, tehnoloģijās. Mēs esam spiesti mainīties, jo nemitīgi mainās pasaule ap mums. 2020. gads ir bijis īpašs ar pilnīgi jaunu izaicinājumu mums katram un arī sabiedrībai kopumā, kad ārējo apstākļu izmaiņas vai ik brīdi apsteidza mūsu iekšējo gatavību tām. Šis izaicinājums ir aptvēris visu pasauli, un pārmaiņu ceļš ved uz mums nezināmu galamērķi.

2021.gada kalendārs

Lauris Matulis “Šis foto attēlo ko pavisam vienkāršu, bet zemapziņā tas tomēr raisa tiešas asociācijas ar pārmaiņām, kas, tāpat kā ūdens, paceļ un izmaina gultnes, kurām tās plūst pāri.”
1. Mārtiņš Zilgalvis “Latvijas attīstības pamats – kokapstrāde jeb zaudētais zaļais zelts.”
2. Dzintra Žvagiņa “Pārmaiņas notiek pakāpeniski, atstājot atspulgus un nospiedumus pagātnē. Reizēm, tik paejot lielākam laika brīdim, ir iespējams redzēt šo pārmaiņu lielumu vai niecību.”
3. Mārtiņš Zilgalvis “Metāllūžņu savākšana un mūsdienu ekoloģija.”
4. Jelena Belous. PIE GAISMAS “Apmaldīties mežā un atrast ceļu pie gaismas caur to. Dzīves jēgas meklējumi vienmēr ir saistīti ar daudzām takām, no kurām pareizā nav neviena, kamēr nezini, kur vēlies nonākt
5. Zanda Puče. AA FLUVIUS. GAUJAS SĀKUMS “Netālu no Gaujas, kas šeit vēl ir tikai maza tērcīte, dzīvo Zaķu tante. Katru rītu viņa saullēktā dodas uz savu kalnu sveikt sauli, paklanoties katrai debess pusei. Šo rituālu viņa atkārto katru dienu saullēktā un saulrietā
6. Eduards Kapša. KARSTAIS CEĻŠ “Ir 2020. gads, laiks, kad pasauli skārusi globāla nelaime (pandēmija). Cilvēku ikdiena krasi mainījusies, vairs nedrīkst brīvi apmeklēt pasākumus. Kultūras dzīve teju vai apstājusies. Latviešiem tik nozīmīgie Dziesmu un deju svētki šobrīd ir nezināmā priekšā. Neraugoties uz visiem aizliegumiem, tiek būvēts ceļš, un lielais nezināmais jautājums ir – uz kurieni tas mūs vedīs rīt…
7. Dace Voitkeviča. KLUSUMS “Pārmaiņas kā laiks, kas dots, lai ieklausītos sevī, mainītos un mobilizētos pirms jauna uznāciena. Covid-19 spēcīgi izmainīja kultūras jomu. Cilvēciskais kontakts un klātbūtne kļuva ekskluzīva. Fotogrāfija tapusi Mežaparka estrādē pirms Dziesmu svētku noslēguma koncerta 2018. gadā, kad tukša skatuve un tehnoloģiju starpniecība kultūrā šķita sirreāla fantāzija.”
8. Alvis Ločmelis “Mūsu vectēvu laikā guļamtīklus nostiepa starp ābelēm, bet ja man šobrīd nav divu ābeļu…?”
9. Arvis Ertmanis “Kuldīgas pašvaldības pagalma strūklaka, kur nemitīgi rit un mainās ūdens tecējums – bērnu straujuma, prieka un ūdens saplūšanas mirklis!”
10. Romāns Kokšarovs “Rīgas Nacionālā sporta manēža Covid-19 pandēmijas laikā.”
11. Sandra Ūpe “Laika ritējums – ikdienišķs un pārlaicīgs, mainīgs un pastāvīgs.”
12. Dace Umblija. DISTANCES “Distancējamies no pilsētām, ciemiem. Kur aizved distancēšanās ceļš? Distancējamies no publiskām vietām uz DISTANCI…? Distancējamies no zvēriem un putniem. Distancējamies viens no otra. Iedistancējamies vientulībā.”
 +