2020.gada kalendārs

Selga Mence JVLMA Kompozīcijas katedras vadītājas kabinetu rotā leģendārās vācu C. Bechstein klavieres. Karēlijas bērza apdare, ekskluzīva tirāža no pagājušā gadsimta 20. gadiem. To balti melnos taustiņus reiz skārušas akadēmijas pirmo pasniedzēju rokas. Tikpat īpašs un savdabīgs ir kabineta saimnieces profesores Selgas Mences devums latviešu kormūzikā. Komponistes opusi nesuši uzvaras daudziem koriem konkursos Eiropā un citviet. Ir gadījies dzirdēt izbrīna pilnus jautājumus: «Vai tā ir Mence? Man izklausījās kā tautasdziesma!» Tautiski romantiskais viņas kora dziesmās savijies ar mūsdienīgo. «Kur tu biji, bāleliņi» daudziem klausītājiem kļuva par vienu no emocionālākajiem piedzīvojumiem 1990. gada dziesmu svētkos. Kopš 1985. gada Selga Mence docē JVLMA un kopš 2004. gada ir Kompozīcijas katedras vadītāja.

1. Jānis Petraškevičs Laikmetīgās mūzikas autors un JVLMA Kompozīcijas katedras docents, kurš aktīvi darbojas arī zinātnisko pētījumu jomā un publicistikā (žurnāli «Mūzikas Saule», «Rīgas Laiks»). Jānis teic, ka komponēšanā liela loma ir intuīcijai. Kompozīcijas «Darkroom», «Bultas lidojums», «Et la nuit ilumina la nuit», «gefährlich dünn» — mūzikas radīšana komponistam ir kā iespēja sevi sakārtot, artikulēt, paveikt procesu, ko nav iespējams izdarīt citādi.

2. Februāris / February Linda Leimane Laikmetīgās un elektroniskās mūzikas komponiste. Lindas darbi ir kā milzīgas vizuālās mākslas instalācijas. Simfoniskais orķestris un elektronika viņai ir atsevišķa bezgalīgu iespēju pasaule, kur pastaigāties. Un mūziķi labprāt dodas šajās pastaigās ar Lindu, aizvedot klausītājus fizikālās skaņas izplatījumā. Opusi simfoniskajiem orķestriem, kompozīcijas «Dialexica», «Enantiomorphic Chambers», «Guesstimations» kameransambļiem, elektroakustiski projekti un pat balets «Hamlets» — Lindas mūzika ir ne tikai dzirdama, bet redzama un fiziski sajūtama kā žests

3. Marts / March Jēkabs Nīmanis Skanīgs un dzīvi apliecinošs kā viņa spēlētā klarnete. Viņš raksta un rada kamermūziku, elektroakustiskus projektus, izvērstas formas darbus un kormūziku. «Latviešu mīlestība», «Voiceks», «Raiņa sapņi», «Lupatiņi» — tikai daži spilgti piemēri kino un animācijas filmām un mūzikai teātra izrādēm. Un vēl taču klezmers un Balkāni! Pamēģiniet «Jakob Noiman Festival Band» koncertos kādreiz skumji nosēdēt mierā! Nīmanim mūzika ir neizskaidrojams, nemateriāls, sakrāls pārdzīvojums, iespēja izzināt sevi ārpus žanriem un tehnikas.

4. Aprīlis / April Ēriks Ešenvalds Ešenvalda mūzikā strāvo dziļa ticība Dievam, pētnieciska interese par dažādu tautu folkloru un dabas fenomeniem. Kad Ešenvalds nemedī ziemeļblāzmu vai vulkānu izvirdumus, viņš ir ASV, Kanādā vai kur citur pasaulē un apmeklē sava jaunākā opusa pirmatskaņojumu. Vai paša celtajā mājā audzina savus bērnus. Ēriks Ešenvalds ir JVLMA Kompozīcijas katedras pieaicinātais docētājs, divus gadus bijis Kembridžas Universitātes rezidējošais komponists. Operas «Augļu koks ir Jāzeps» un «Iemūrētie», simfonija «Ziemeļu gaisma», «Lūkasa pasija», kormūzikas pērles «Leģenda par iemūrēto sievu», «Dvēseles dziesma», «O Salutaris» un «Stars» skan gan Latvijā, gan pasaulē.

5. Maijs / May Pē t e r i s Va s k s Iespējams, pasaulē pazīstamākais Latvijas komponists. Aizputes baptistu baznīcas mācītāja dēls, kura vārds nu atrodams «Grammy» balvas nominantu sarakstā, viņa darbi — daudzu pasaulslavenu mūziķu atskaņoti. Vaskam mūzika ir tiešākais ceļš, kā piekļūt dievišķajam, skaņa — augstākā forma, kā izteikt garu. Trīs simfonijas, seši stīgu kvarteti, vokāli instrumentālais skaņdarbs «Dona nobis pacem», kora balādes «Zemgale» un «Litene», skaņdarbi «Mūsu Tēvs», «Tālā gaisma», «Klātbūtne», «Grāmata čellam», «Fruit of Silence» — katrā Vaska darbā dzirdama nesalaužama ticība Dievam un Latvijai. Vairumam no mums satikšanās ar komponistu notikusi jau agrā bērnībā — televīzijas ekrānos, kur Vaska mūzika skan iemīļotajās animācijas filmās «Skudriņa Tipa» un «Sprīdītis», kā arī spēlfilmā «Vilkaču mantiniece»

6. Raimonds Tiguls Romantiskais meklētājs Raimonds Tiguls atpazīstamību guva kā ambientās un laikmetīgās mūzikas komponists. Raimonda daiļradē liela nozīme ir ziemeļnieciskās estētikas elementiem. Ņujorkas Kārnegī zālē debitējis, spēlējot hangu savā dziesmā «Moonlight Sound Design» kopā ar izcilākajiem ASV koriem. Izdoti albumi «Zaļš. Balts. Zils», «4 vēji», dziesmas «Dod, Dieviņi» pēc 2013. gada un «Lec, saulīte!» pēc 2018. gada dziesmu svētkiem kļuvušas par daudzu koru repertuāra neatņemamu sastāvdaļu. Jau devīto gadu Tigula dzimtajos Talsos, Tiguļkalna ozolu aplī, skan viņa izlolotie mūzikas svētki.

7. Platons Buravickis Tauriņš, uzvalka veste, pulksteņķēde. Hūte un elegants vadmalas mētelis. Viņš konstruē, dekonstruē, elektronizē un programmē, instrumentē un sabalso. Opusi «Demontāžas estētika», «Voltāža», «Motors», skaņdarbi «SPRUT», «Fāzes», «Kodolatomu laikmeta pasakas». Dalība alternatīvās kamermūzikas festivālā «Sansusī», festivālā «Komēta», jaunās mūzikas festivālā «Arēna», uzstāšanās Mazmežotnes pilī, baznīcās un koncertzālēs, pat Salacgrīvas festivālā «Positivus». Cilvēki runā — esot sajūta, ka Buravickis Latvijas mūzikā ir bijis vienmēr.

8. Andris Dzenītis Dzenīša mūzika ir kā ceļojums uz eksotisku valsti. Aizbraucot tur, jābūt atvērtiem, gataviem piedzīvot negaidīto un nepazīstamo. Dzenītis neizdabās klausītāja gaumei, viņš noliks spoguli un ļaus tajā spoguļoties cilvēka dabas pretrunām. Simfoniķis pat kora partitūrās ir sava ceļa gājējs, gluži kā Daukas tēls vienā no viņa operām. Vēl Andris Dzenītis skolo jaunos komponistus Ventspilī un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā un ir Latvijas Radio 3 – «Klasika» asprātīgi erudītā balss.

9. Georgs Pelēcis Starptautiskajā akadēmiskajā vidē augstu novērtēts polifonijas un kontrapunkta speciālists, JVLMA Muzikoloğijas katedras pasniedzējs kopš 1970. gada, emeritētais profesors. Renesanses un baroka polifonija, tautas dziesmu viedums, psalmu garīgais spēks, minimālisma struktūra, nekā kopēta vai stilizēta — kā kora ciklā «Pēc vienkāršības noilgojies prāts». Labskanība kā ideāla atspulgs — Georgam Pelēcim tas ir svarīgākais iemesls, kādēļ radīt mūziku.

10. Anna Ķirse Pilsētas skaņu ainavas viņa pieraksta diktātos, Burtnieku ezera dzīles — skaņu lentē. Dižozolos iekarina etniskos instrumentus un kūrē laikmetīgo operu ciklu «Lulu». Viņas slaidie pirksti velk nošu līnijas uz papīra lapas ar zīmuli un lineālu. Opusā «Koku opera» Anna mums stāsta par meža koku slepeno dzīvi: saknes ir basi, lapas — soprāni, vētras aizlauztais zars — tenors. «Koku opera» dzīvi sākusi Sēlijā, tad pārceļojusi uz Somijas mežiem, no kurienes turpinās ceļojumu pasaulē. Dažkārt Annas pierakstītais dzirdams arī teātra izrādēs. Elektronika, klasiskie mūzikas instrumenti un dzīvā balss — Anna to prot savīt īpašā, atmiņā paliekošā skanējumā.

11. Rihards Dubra Riharda Dubras mūzikā vienlaikus skan Doma ērģeļu varenība un Latgales sievu vienkāršība maija dziedājumos pie krusta. Skaņdarbs «Te Deum», opera «Suitu sāga», oratorija «Marija», mūzika filmai «Segvārds Vientulis», dziesma «Tu skaistō Dīva dōrza Rūze» un vēl, un vēl. Riharda daiļradē vienmēr vissvarīgākā nozīme bijusi sakrālajai mūzikai, visi viņa darbi ir ar garīgu saturu. Mīlestība ir absolūtais atslēgas vārds. Komponista interese par gregoriku un minimālismu dzirdama arī viņa darbos. Dubra ir biežs viesis dažādu starptautisku konkursu žūrijās Eiropā, kā arī pedagogs Ventspils Mūzikas vidusskolā

12. Uģis Prauliņš Folklora, pagrīdes roks, akadēmiskā un kormūzika — tā nav vien Uģa Prauliņa mūzikas teorētiska klasifikācija. Tās ir viņa dažādās esības formas, ko tik spilgti un īsti dzirdam tautas mūzikas ciklā «Pagānu gadagrāmata», skaņdarbā «Missa Rigensis», rokoperā «Odi et Amo» un «Grammy» nomināciju ieguvušajā skaņdarbā «The Nightingale», kā arī krāšņajos dziesmu un deju svētku lieluzvedumos. Uģa Prauliņa atjaunotajā Ērmaņu muižā skan pasaules tautu mūzika un notiek ļoti personiski kamermūzikas vakari.