Māra Brašmane ir ieguvusi atpazīstamību ar fotogrāfijām, kas uzņemtas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, līdz ar autores personālizstādēm un albumu „Manas jaunības pilsēta” (2005). Māras Brašmanes fotogrāfijās uzmanība pievērsta Rīgai un rīdziniekiem, kādi tie toreiz bija. Dažādi cilvēki uz ielas, Centrāltirgus ļaudis, draugi un paziņas, kā arī dzejnieki, mūziķi un mākslinieki. Šo fotogrāfiju vērtība slēpjas to dokumentalitātē, kur parādās to gadu dzīve — tukšās ielas, koka arhitektūra, Rīgas nomaļu iedzīvotāji, bērni, kas izbauda ziemas priekus, dzīvespriecīgi jaunieši, kas dejo uz jumta un spriež par savām nākotnes izredzēm valstī, kur paralēli mijās cīņa par komunisma sasniegumiem ar pieticīgu, pat trūcīgu dzīvi bez ticības sociālisma patosam, bet zināšanām par izsūtījumu. Tas bija laiks, kad daudzās ģimenēs mājās bija viena dzīve, bet sabiedrībā pavisam cita un cilvēki mēģināja sadzīvot ar šādu situāciju.
Kopumā Māra Brašmane sarīkojusi gandrīz divdesmit personālizstādes Rīgā, Kopenhāgenā, Viļņā, Tallinā un citur. Kopš 1964. gada piedalījusies arī daudzās grupu izstādēs, kā arī M. Brašmanes fotogrāfijas un mākslas darbu reprodukcijas publicētas vairāk nekā 50 grāmatās, albumos un katalogos.