1. Iekārtu kalkulators
2. Par izdevumiem

2020. gadā viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 175 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 7 kWh mazāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību energoresursu aptaujas dati. Kopējā apkurināmā platība uz 825,7 tūkst. apdzīvojamiem mājokļiem 2020. gadā bija 58,4 milj. m2 jeb vidēji 70 m2 uz vienu mājokli. Vairāk nekā pusi no dzīvojamā sektora apkurināmās platības sastāda dzīvokļi (55 %), savukārt pārējo - savrupmājas (45 %). ¹ No visiem mājokļiem laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam pilnībā nosiltināti tika 3,0%, veikts kāds no energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem (nomainīti logi, nosiltinātas ārsienas, nomainīts jumta segums) 8,9% mājokļu, un 80 % mājokļu nav veikti siltināšanas pasākumi. Savukārt 8,1 % mājokļu ir celti pēc 2000. gada, un tiem ir veikti siltināšanas pasākumi jau būvniecības laikā saskaņā ar būvniecības standartu. Mājokļos, kas ir siltināti laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam, vidējie izdevumi par siltumenerģiju uz vienu m2 apkurināmās platības bija 6,04 eur/m2, kas ir par 20,5 % mazāk, nekā mājokļos, kuros netika veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi (7,60 eur/m2). Savukārt mājokļos, kas celti pēc 2000. gada, vidējie izdevumi par siltumu, ja saņem no ārējā siltuma piegādātāja, bija vismazākie - 4,26 eiro/m2 (par 43,9 % mazāk nekā mājokļos, kas celti pirms 2000. gada un nav siltināti). ²

Uz vienu mājsaimniecību kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi mēnesī 2021. gadā Latvijā provizoriski bija vidēji 165,39 EUR. Vislielākais izdevumu pieaugums no 2020.gada uz 2021. gadu bija Pierīgas reģionā dzīvojošajiem, kuru vidējās izmaksas 2021.gadā sasniedza 211 EUR/mēnesī un viszemākie ikmēneša izdevumi bijuši Vidzemes reģionā dzīvojošajiem (132,10 EUR/mēn).³

The European Climate Foundation, Cambridge econometrics: vidējie mājsaimniecības izdevumi apkurei, ja nav atjaunojamo avotu enerģijas ieguve, līdz 2030.g. pieaugs par 30%. Būtiski cietīs zemu ienākumu mājsaimniecības.

Globālās vidējās svērtās kopējās uzstādīšanas izmaksas pa enerģijas ieguves tehnoloģijām 2010.-2020. gadā (2020 USD/kW) ⁵

Pārskatā nav ņemts vērā materiālu ieguves nepieciešamais apjoms iekārtu ražošanas vajadzībām un iespējas pārstrādāt tos pēc iekārtu kalpošanas cikla beigām. Piemēram, tā vietā, lai vēja ķeršanai izmantotu audumu, kā to darīja senos laikos, mūsdienās turbīnu lāpstiņas tiek veidotas no kompozītmateriāliem - vecākās lāpstiņas no stikla šķiedras, jaunākās - no oglekļa šķiedras. Šādi kompozītmateriāli var būt viegli un izturīgi, taču tos ir arī ļoti grūti pārstrādāt.⁶