2020. gadā viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 175 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 7 kWh mazāk nekā 2015. gadā,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību energoresursu aptaujas dati.
Kopējā apkurināmā platība uz 825,7 tūkst. apdzīvojamiem mājokļiem 2020. gadā bija 58,4 milj. m2 jeb vidēji 70 m2 uz vienu mājokli.
Vairāk nekā pusi no dzīvojamā sektora apkurināmās platības sastāda dzīvokļi (55 %), savukārt pārējo - savrupmājas (45 %). 1
No visiem mājokļiem laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam pilnībā nosiltināti tika 3,0%, veikts kāds no energoefektivitātes
uzlabošanas pasākumiem (nomainīti logi, nosiltinātas ārsienas, nomainīts jumta segums) 8,9% mājokļu, un 80 % mājokļu nav veikti
siltināšanas pasākumi. Savukārt 8,1 % mājokļu ir celti pēc 2000. gada, un tiem ir veikti siltināšanas pasākumi jau būvniecības
laikā saskaņā ar būvniecības standartu. Mājokļos, kas ir siltināti laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam, vidējie izdevumi
par siltumenerģiju uz vienu m2 apkurināmās platības bija 6,04 eur/m2, kas ir par 20,5 % mazāk, nekā mājokļos, kuros netika veikti
energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi (7,60 eur/m2). Savukārt mājokļos, kas celti pēc 2000. gada, vidējie izdevumi par siltumu,
ja saņem no ārējā siltuma piegādātāja, bija vismazākie - 4,26 eiro/m2 (par 43,9 % mazāk nekā mājokļos, kas celti pirms 2000. gada
un nav siltināti). 2
Uz vienu mājsaimniecību kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi mēnesī 2021. gadā Latvijā provizoriski bija vidēji 165,39 EUR.
Vislielākais izdevumu pieaugums no 2020.gada uz 2021. gadu bija Pierīgas reģionā dzīvojošajiem, kuru vidējās izmaksas 2021.gadā sasniedza
211 EUR/mēnesī un viszemākie ikmēneša izdevumi bijuši Vidzemes reģionā dzīvojošajiem (132,10 EUR/mēn).3