Ja esi gatavs pelnīt ar savu īpašumu

Gadījumos, kad vēlies ne tikai pašpatēriņam izmantot alternatīvo enerģiju, bet vēlies, lai īpašums pelna, piesaistot investorus, var vienoties par dažādām iespējām. Piemēram, ja Jums ir meži – varbūt tur ir iespējams uzstādīt vēja ģeneratoru, kas ļautu pelnīt gan ar mežu, gan vēja radīto enerģiju. Ja Jums ir lauki, bet nevēlaties ar lauksaimniecību nodarboties, tad ir iespēja izvietot saules staru kolektorus un pelnīt ar to palīdzību vai apvienot, piemēram, vēl ar aitu ganībām. Jāņem vērā, ka katrs gadījums ir unikāls, un šie ir tikai daži no iespējamajiem piemēriem, bet ir daudz kritēriju, kas nosaka, vai Jūsu īpašumā vispār būtu iespējams attīstīt šādu biznesu. Lai saprastu, vai Jūsu īpašums būtu piemērots, aicinām zvanīt Latio, un mēs palīdzēsim gan ar objekta izpēti, gan ar potenciālo investoru piesaistīšanu!

Kur meklēt finansējumu:

Pašu kapitāls
Publiski pieejamie finanšu atbalsti
Bankas kredīts
Riska kapitāla fonds
Vietējie investori
Starptautiskie investori

Komersants var saņemt atļauju elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai ar jaudu virs 11,1 kW, kā arī pagarināt izsniegtās atļaujas derīguma termiņu vai to anulēt. Ekonomikas ministrijas atļauja nav nepieciešama, ja elektroenerģijas sadales sistēmai paredzēts pievienot elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 11,1 kW.¹

Elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar jaudu:

no 0,0112 MW līdz 0,99 MW - jāsaņem atļauja, iesniedzot Ekonomikas ministrijā (EM) iesniegumu
no 1 MW - jāiemaksā drošības nauda, jāiesniedz EM iesniegums, tehniskais apraksts, paredzētais izvietojuma plāns (mērogā 1:500), nekustamā īpašuma valdījuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija. Ja elektrostacijas plānotā jauda ir 4 MW vai vairāk, tad drošības naudas apmērs ir 356 euro plus 50 euro par katru MW, kas pārsniedz 3,99 MW. Piemēram, elektrostacijai, kuras plānotā jauda ir 10 MW, drošības naudas apmērs būs 356 euro + (7 x 50 euro) = 356 euro + 350 euro = 706 euro.
Ja nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums – iesniegums, tehniskie noteikumi un akcepta lēmums pēc ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas.

EM jāinformē par:

elektroenerģijas ražošanas iekārtas būvniecības vai jaudas palielināšanas uzsākšanu (6 mēnešu laikā pēc atļaujas saņemšanas (pagarināšanas).
elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai (30 dienu laikā pēc lēmumā atļautās darbības īstenošanas par to rakstveidā informē ministriju).

Cik Tu pelnīsi ar saules paneļiem, izmantojot 1ha sava īpašuma

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes loceklis Guntis Gūtmanis žurnāla “Dienas Bizness” 2022. gada 26. aprīļa izdevumā norādījis, ka šobrīd ir atrodami sludinājumi, kur piedāvā uz 30 gadiem iznomāt lauksaimniecības zemi ar apbūves tiesībām tieši saules paneļu parkiem, un nomas maksa tikusi norādīta, sākot no 800 eiro gadā. Salīdzinājumam normāla lauksaimniecības zemes nomas vidējā maksa valstī ir ap 100 eiro/ha, kaut arī Zemgalē tā sasniedz 300-400 eiro/ha, bet Latgalē - ap 70 eiro/ha.

Kā aprēķināt saules fotoelementu iekārtas gada enerģijas saražoto:
Vispārējā formula, pēc kuras aprēķina šīs sistēmas saražoto elektroenerģiju, ir :

E = A * r * H * PR
E = enerģija (kWh)
A = saules paneļu kopējā platība (m2)
r = saules paneļa ražīgums vai efektivitāte (%), ko nosaka kā attiecību: viena saules paneļa elektriskā jauda, dalīta ar viena paneļa laukumu
H = gada vidējais saules starojums uz slīpi novietotajiem paneļiem (ēnojumi nav iekļauti), No 200 kWh/m2 gadā (Norvēģija) līdz 2600 kWh/m2 gadā (Saūda Arābija).
PR = efektivitātes koeficients, zaudējumu koeficients (diapazons no 0,5 līdz 0,9, noklusējuma vērtība = 0,75). Veiktspējas koeficients ir ļoti svarīga vērtība, lai novērtētu iekārtas kvalitāti, jo tā raksturo instalācijas veiktspēju neatkarīgi no paneļa orientācijas un slīpuma. Tas ietver visus zudumus. Zudumu piemēri, kas veido PR vērtību (atkarīgs no vietas, tehnoloģijas un sistēmas izmēra):
- Invertora zudumi
- Temperatūras zudumi
- Līdzstrāvas kabeļu zudumi
- Maiņstrāvas kabeļu zudumi
- Ēnojumi
- Zudumi pie vāja starojuma
- Zudumi putekļu, sniega... dēļ
- Citi zudumi²

Latvijas apstākļos vienu kW jaudīga saules bateriju sistēma saražo no 850 līdz 1020 kWh elektroenerģijas gadā. Viena saules paneļa (saules baterijas) nominālā jauda ir no 200 līdz 300 vatiem (W). Tātad vienu kW jaudīga sistēma sastāv no četriem 250 W saules paneļiem. Viena saules paneļa izmērs ir aptuveni 1×1.6 metri (1.6 m2), lai uzstādītu 1 kW ir nepieciešams 6.4 m2 laukums.³

Lielu platību izmantošanai izmanto komerciālos piedāvājumus.

Saules paneļu efektivitāte parasti ir no 10 līdz 20 %. Saules baterijas parasti ir jāizvieto atstatus viena no otras, lai apturētu noēnošanos, tāpēc, iespējams, jāpieņem, ka zemes seguma koeficients ir 50 %, mazāk - ja samazinās slīpums. Veiktspējas koeficients bieži vien ir aptuveni 70-80 % atkarībā no temperatūras un sistēmu līdzsvara. Apstarošanas intensitāte var būt no 0 līdz aptuveni 1 kW/m2 no nakts līdz spilgtai pusdienlaika saulei. Apgaismojums var būt no 800 līdz 2500 kWh/m2/gadā no blāva līdz saulainam klimatam. Ņemiet vērā, ka tas ir atkarīgs arī no slīpuma. Ja pieņem, ka ir svarīgs enerģijas ieguvums, tad vēlamā mērvienība ir kWh/gadā uz zemes platību. Jākoriģē aprēķini, ņemot vērā to, vai paneļi ir vai nav divvirzienu paneļi. Katra paneļa ražošanas jauda var atšķirties, līdz ar to ir jāizvērtē dažādas opcijas, lai atrastu piemērotāko Jūsu iespējām un vēlmēm.

Piemēram varam izskatīt teorētisku opciju, ja izpildās norādītie kritēriji:

Ja 250 W paneļa nominālie izmēri ir 1,63 m x 0,98 jeb 1,6 kvm (156,25 W/kvm) un 1km2 ir 1 000 000 kvm, tad kopējā tūlītējā saražotā enerģija ir 156,25 W/kvm *1 000 000kvm= 156.25 MW uz km2. 1 ha ir 0,01 km2, tātad uz 1 ha 1,5625MW jeb 156,.5 kW. Bet tā kā starp rindām būtu vajadzīga telpa, tas nozīmētu, ka samazinātos arī maksimālā ražošanas jauda. Izlaidi mainīs tādi faktori kā ģeogrāfiskais platums, gadalaiks, paneļu tips, slīpuma leņķis un sistēmas efektivitāte u.c. Ja veic pieņēmumu, ka tēlaini izvēlētajā objektā reālistisks diapazons varētu būt, piemēram, 100kW-150kW maksimālā jauda, tad 100kW/150kW x 365 = ~36.5- 54.75 MW gadā, tas nozīmē ~36.5- 54.75 MW vidēji visu gadu. (Tas ir aprēķins, izmantojot fiksētu dienu skaitu (365), bet neņemot vērā, ka gaišās diennakts stundas un temperatūra un citi faktori mainās.) Visas dienas sasniegt maksimālo jaudu ir nereālistiski. Jāņem vērā, ka, piemēram, atņem kaut ko par stundām, kad nav maksimuma. 100% zemes noklāšana ar paneļiem nesniegtu iespēju ražot maksimālo iespējamo jaudu, jo nebūtu spraugas paneļu apkopei un leņķis aizēnotu daļu virsmas. Ja maksimālā jauda ir 12 stundas dienā, bez lietus un mākoņainām dienām, mūsu izskatītajā piemērā vidējais gadā saražotais būtu ~36.5- 54.75 MWh+/-25% varētu būt reālistiski. Paneļu jauda atšķiras arī atkarībā no diennakts laika, brīža, sezonas un "tumšajām dienām", ko ietekmē arī ģeogrāfiskais dienas garums. Stundas diennaktī mainās sezonāli, un pat 365 dienas nevar ticami izmantot, jo mākoņu segums, lietus utt. var krasi mainīties atkarībā no gadalaika.