Atjaunojamo energoresursu izmantošana ir kļuvusi pielīdzināmi izdevīga izmaksu ziņā un, pieskaitot vēl ietekmi uz dabu,
kļuvusi vēl izdevīgāka un stipri pārāka par citiem enerģijas iegūšanas veidiem. Jaunie saules un vēja enerģijas projekti
pārspēj pat viszemāko izmaksu, turklāt arī neilgtspējīgus, enerģijas iegūšanas veidus ar fosilajiem kurināmajiem darbināmās
spēkstacijās. Jau 2019. gadā 56% no jaunajām spēkstacijām, kuras izmantoja saules un vēja enerģiju, spēja saražot lētāku
elektroenerģiju kā jaunuzceltās, ar fosilajiem kurināmajiem darbināmās spēkstacijas. Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu
aģentūras (IRENA) veiktais apskats liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā krasta jeb sauszemes vēja enerģijas iegūšanas izmaksas
nokritušās par 39% un saules enerģijas iegūšanas izmaksas nokritušās par 47%.
Rīgas dome precizējusi saules paneļu uzstādīšanas projektu saskaņošanas procedūras, faktiski atceļot saskaņošanu Rīgas
domes Pilsētas attīstības departamentā. Tādējādi būtiski paātrināta procedūra un samazinātas izmaksas iedzīvotājiem.
Saules paneļu uzstādīšanai nav nepieciešama būvvaldes atļauja, ja nav paredzēts veikt būvdarbus, piemēram, ēkas vai jumta
nesošo konstrukciju pastiprināšana vai inženiertīkla pievada izbūve. Tas tiek darīts, lai veicinātu saules paneļu izmantošanu,
kam valsts ir piešķīrusi līdzfinansējumu. Projektu iesniegumus par finansiālu atbalstu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei
mājsaimniecībās, kā arī lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu pieņems un vērtēs valsts SIA "Vides investīciju fonds".
Ja saules paneļu uzstādīšanas laikā plānota ēkas pārbūve, piemēram, nesošo konstrukciju pastiprināšana - tā veicama, pamatojoties
uz izstrādāto būvprojektu. Ēkas pārbūvei nepieciešamie dokumenti noteikti Ēku būvnoteikumos. Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu
atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam ir nepieciešams veikt ēkas tehnisko apsekošanu, lai noskaidrotu
jumta konstrukciju nestspēju. Situācijā, ja saules paneli plānots uzstādīts uz zemes un tā ierīkošanai ir nepieciešams veikt būvdarbus,
piemēram, ja ir nepieciešamība izbūvēt inženiertīkla pievadu, to realizē atbilstoši Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem.
Par būvdarbiem tiks uzskatīti tikai tādi darbi, ja saules paneļu darbībai nepieciešama ārējā inženiertīkla izbūve.1
Ņemot vērā Jūsu īpašuma specifiku, ir jāapsver dažādas opcijas un iespējas, jo, ņemot vērā, ka ne visi īpašumi ir pielāgojami enerģijas
ražošanai, tomēr praktiski katram īpašumam ir rodams kāds risinājums un virziens attīstībai, kas var būt arī citā virzienā!
Kolektori, paneļi ražos enerģiju, ko var izmantot uzreiz pašpatēriņam vai uzreiz neizmantoto nodot tīklā/uzkrāt akumulatorā. Ja tiek nodots tīklā, tad papildus jāmaksā vēl tikai par pārvadi un sadali. Ja iepriekš saražotā enerģija tika pārdota, tad šajā brīdī enerģija tiek iegādāta.
Saules paneļu cenas ir atkarīgas no to jaudas, ražotāja un izplatītāja. Tirgū paneļus par dažādām cenām piedāvā vairāki uzņēmumi,
tāpēc ir iespēja piemeklēt piemērotāko un izdevīgāko Jūsu vajadzībām. Ja dienas gaišajā laikā ir lielākais elektrības patēriņš,
īpaši vasaras periodā, kad ir lielākais pieaugums enerģijas ražošanai ar šo metodi, tad saules paneļi ir īpaši izdevīgi. Pie
noteiktajiem apstākļiem iespējams saražoto elektrību izmantot pašpatēriņā, bet, ja ir pretēja situācija un nesanāk dienas laikā
patērēt tik daudz elektrības, tad var izmantot Latvijā ieviesto sistēmu - atdot saražoto elektrību kopējā elektroenerģijas sistēmā
un konkrētā laika periodā atkal ņemt no tīkla. Nodošana notiek pēc neto norēķinu principa un izmantojot ražotāja līgumu. Pieslēgšana
elektroenerģijas sistēmai notiek, saņemot nepieciešamās atļaujas un tehniskos noteikumus.
Uzstādīšanas izmaksas var aprēķināt, ņemot vērā daudz dažādus kritērijus.
Katra konkrētā sistēma jāvērtē individuāli, kā arī nav aplūkoti papildu izdevumi.
Vēja enerģijas iegūšanā tiek izmantots minimāls zemes resursu daudzums. Vēja turbīnas un to pieejas ceļi aizņem mazāk par vienu procentu tipiska
vēja parka teritorijas. Pārējie 99 procenti no zemes var tikt izmantoti lauksaimniecībai, lopkopībai vai kam citam.2
Vēja turbīnām ir nepieciešams precīzs izvietojums. Saražotais enerģijas daudzums ir proporcionāls vēja ātrumam, kāpinātam kubā. Tātad divreiz stiprāks
vēja ātrums ražos astoņas reizes vairāk elektroenerģijas. Reljefa nelīdzenumi, tāpat kā celtņu, koku un pat krūmu atrašanās ietekmē attiecīgās vietas
vēja ātrumu. Ļoti nelīdzens reljefs vai tuvumā esošas augstas barjeras var radīt turbulences un brāzmainību, kas var samazināt saražotās enerģijas
daudzumu un veicināt turbīnu bojāšanos un ātrāku nolietošanos. Aprēķināt vienas turbīnas gadā saražoto enerģijas daudzumu ir visai grūts uzdevums.
Tam nepieciešamas detalizētas apkārtnes kartes (dominējošos vēja virzienos līdz pat 3 kilometriem plašas), kā arī precīzi meteoroloģiskie vēja mērījumi
vismaz gada garumā. Vēja projekta ekonomiskā veiksme tāpat ir atkarīga arī no ražotāju un uzstādītāju pieredzes.3
Piemērs: Mājsaimniecība gadā patērē aptuveni 10 649 kilovatstundas elektroenerģijas (aptuveni 877 kilovatstundas mēnesī). Atkarībā no vidējā vēja
ātruma konkrētajā apgabalā, būtu nepieciešama vēja turbīna ar jaudu 5-15 kilovati. Vēja turbīna ar jaudu 1,5 kilovati apmierinās mājokļa vajadzības,
kam nepieciešamas 300 kilovatstundas mēnesī, vietā, kur vēja vidējais ātrums ir 6,26 metri sekundē gadā. Profesionāļi palīdzēs noteikt, kāda izmēra
turbīna jums būtu efektīvākā. Ja ir iespējams, sākotnēji uzlabojiet energoefektivitāti mājoklī, jo ieguvumi no uzlabojumiem varētu palīdzēt samazināt
mājokļa elektroenerģijas patēriņu, un atbilstoši samazināsies nepieciešamais vēja turbīnas izmērs.
Vēja turbīnas torņa augstums ietekmē arī to, cik daudz elektroenerģijas turbīna saražos. Profesionālam uzstādītājam būtu
jāpalīdz jums noteikt vajadzīgo torņa augstumu.4
Turbīnu cena pat pie vienādas nomināljaudas var atšķirties - to ietekmē rotora diametrs un attiecīgi arī laukums, ko šķeļ spārni, gan arī torņa augstums.5
Katra konkrētā sistēma jāvērtē individuāli, un jāņem vērā iespējamie papildu izdevumi.
Mājām ar lielu kopējo kvadrātmetru skaitu siltumsūknis var būt salīdzinoši neefektīvs risinājums, un tādos gadījumos biežāk izvēlas izmantot citus risinājumus,
taču pēdējās tendences liecina, ka, būvējot privātmājas, klienti bieži izvēlas gaisa siltumsūkņus, kam nav nepieciešama atsevišķa telpa izvietošanai un kuru
uzstādīšana ir salīdzinoši vienkārša un lēta. Šāda veida siltumsūkņi ir pamatizvēle arī koka karkasu mājās, stāsta Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas
eksperts. ”Ja mājas platība ir virs 200 kv.m., pārsvarā tiek ierīkoti granulu katli, tajā pašā laikā koka karkasu mājās ar 150 kvadrātmetru un zemāku platību -
biežāk tiek uzstādīti siltumsūkņi.”6
Pastāv iespēja apvienot siltumsūkni ar, piemēram, saules paneļiem, lai iegūtu maksimālu efektu. Lai siltumsūkņu caurules neaizsaltu, tās pilda ar speciālu
antifrīza sajaukuma šķidrumu.
Četri populārākie risinājumi:
Jāņem vērā, ka arī uzstādīšanas izmaksas šai enerģijas ražošanas iekārtai ir augstas un var radīt pat lielākas izmaksas, nekā pati iekārta.
“Gaisa un ūdens siltumsūkņu iekārtas izmaksas ir, sākot no 3 tūkstošiem eiro”, informē Gatis Pūcītis, Swedbank Nekustamā īpašuma vērtēšanas
daļas tehniskais eksperts.8 Taču zemes siltumsūkņi - sākot no 4 tūkstošiem eiro. Atkarībā no prasībām, no mājokļa un nepieciešamās jaudas,
ir pieejami dažādi risinājumi.
Papildu izdevumi veidojas no tādām darbībām kā ģeoloģiskā izpēte, piekļūšana enerģijas avotam, izbūve, plānošana u.c.