Aktualitātes | Par mums | Latio

Pētījums: ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa jau šodien zina, kādā mājoklī vēlas dzīvot rīt. Jaunie speciālisti naudu pirmajai iemaksai var sakrāt pusgada laikā.

2019-01-31

Tuvāko divu gadu laikā mājokli iegādāties plāno 30%, bet īrēt – 22% jauniešu vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Pirmo iemaksu mājokļa iegādei jaunie speciālisti ar kopējiem ienākumiem 1500 eiro un vairāk, kvalificējoties ALTUM atbalsta programmai, var sakrāt 6 mēnešu laikā.

Par to liecina pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Kantar TNS aizvadītā gada nogalē veiktais pētījums par jauniešu ieradumiem un vajadzībām nekustamā īpašuma izvēlē. Interneta vidē un intervijās klātienē  piedalījās Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Izpētes pasūtītājs ir nekustamo īpašumu uzņēmums “Latio”.

Kā rāda Centrālās Statistikas pārvaldes 2018. gada dati, vairāk nekā puse jeb 55%  jaunieši vecumā no 25 līdz 34  gadiem dzīvo Rīgā un Pierīgā, 12% dzīvo Zemgales reģionā, Latgales reģionā - 12%, Kurzemē - 12% un Vidzemes reģionā mīt  9% jauniešu, iezīmējot potenciāli aktīvākās vietas mājokļu pieprasījumā.


Saskaņā ar Kantar TNS veikto pētījumu, vairāk nekā puse jeb 57% jauniešu mērķa grupā pašlaik dzīvo sev vai ģimenei piederošā dzīvoklī, ceturtdaļa jeb 25% īrē dzīvokli,  bet 14% mīt sev vai ģimenei piederošā mājā. Puse mājo padomju laika sērijveida daudzdzīvokļu mājā, 17% - daudzdzīvokļu mājā, kas celta pirms padomju laika, tikpat daudzi – privātmājā vai rindu mājā, 11% - jauno projektu daudzdzīvokļu mājā, kas celta pēc 2000. gada.


71% ir precējušies vai arī dzīvo kopā ar savu dzīvesdraugu, 16% dzīvo ar vecākiem, bet 11% pagaidām dzīvo vieni. Ārvalstīs tik iecienītā co-living jeb kopā dzīvošanas tendence, kad vairāki jaunieši dzīvo kopā un arī kopā sedz visas ar mājokli saistītās izmaksas, Latvijā nav īpaši iecienīta: šādi dzīvo vien 2% no aptaujātajiem.


„Pētījums Latvijā atklāja līdzīgu tendenci, kāda tā ir pasaulē. Ārvalstīs šī paaudze, ko mēdz arī dēvēt par millenials jeb milleniāļiem, un kura Baltijas valstīs jau ir teju ceturtdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, priekšroku dod dzīvei pie vecākiem, ģimenes mājoklī vai īrētiem mājokļiem, jo nevēlas uzņemties liekas finansiālas saistības. Tomēr Latvijā aptuveni trešdaļa jauniešu mērķa grupā gatavojas pirkt mājokli un nebaidās no finansiālām saistībām. Turklāt šie 30% ir ievērojams skaitlis, zinot, ka pēdējo divu gadu laikā 18% no aptaujātajiem jauniešiem (ar personīgajiem ienākumiem pēc nodokļu nomaksas tūkstotis eiro un vairāk) jau ir iegādājušies dzīvokli. Tas, ka jaunieši nebaidās uzņemties finansiālās saistības, liecina, ka viņi jūtas stabili un pārliecināti par savu nākotni un ieņēmumiem, turklāt daudzi pauž, ka īpašuma iegāde ir arī labs investīciju veids.

Pozitīvo noskaņojumu palīdz vairot arī mūsu valsts pēdējo gadu stabilā izaugsme, kas ir viena no straujākajām Eiropā, nodarbinātības pozitīvie rādītāji, kā arī mūsu iedzīvotāju ieņēmumu pieaugums. Pētījums dod lielu vielu pārdomām un aktīvai rīcībai ne tikai nekustamā īpašuma, projektu attīstīšanas un būvniecības uzņēmumiem, lai spētu aktīvi reaģēt uz mājokļu pieprasījumu un atbilstoša piedāvājuma sagatavošanu jauniešiem, bet arī banku sektoram, liekot rūpīgi izvērtēt jauniešu auditorijas segmentu ilgtermiņa sadarbībai. Pētījuma dati arī sniedza pozitīvu vēstījumu, ka lielākā daļa jauniešu (62%) nākamajos 10 gados neplāno pamest Latviju, tas nozīmē, ka viņi šeit strādās, dzīvos, dibinās ģimeni, sniedzot pienesumu mūsu valsts kopējai izaugsmei. Pat to 28% jauniešu, kuri, ja rastos izdevība, dotos prom no valsts, plāni neietekmētu nekustamā īpašuma iegādi, jo uzskata, ka to var vēlāk izīrēt vai pārdot.

Pētījums liecina, ka pirktspējīgo jauniešu daļa ar personīgajiem ienākumiem 1000 EUR un vairāk, kas plāno iegādāties mājokli, biežāk priekšroku dotu mājai – to pauduši 40% aptaujāto.  26% vēlētos iegādāties dzīvokli jauno projektu mājā, kas celta pēc 2000. gada, bet 17 % labprāt iegādātos dzīvokli sērijveida daudzdzīvokļu mājā, kas celta padomju laikos. Savukārt, ja būtu nepieciešams īrēt mājokli, biežāk jeb 44% jauniešu  izvēlētos padomju laika sērijas dzīvokli, bet 17% vēlētos īrēt dzīvokli jauno projektu mājā.

“Ir būtiski saprast, ka šie mūsdienu jaunieši jeb milleniāļu paaudze būs tā, kura tuvākajā nākotnē būtiski noteikts ekonomikas attīstību mūsu valstī. Viņu vēlmēs, izvēloties mājokli, ir vērts ieklausīties, un jau savlaicīgi sākt strādāt pie atbilstoša piedāvājuma izstrādes un realizācijas. Prieks, ka mūsdienu jaunā paaudze ir prasīga, kompetenta, ar skaidru vīziju un viedokli, gatava to pamatot un sasniegt iecerēto.” Veiktā pētījuma datus komentē Ermīns Sniedze, Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs.

Visbiežāk (42%) aptaujātajiem jauns mājoklis nepieciešams, jo ir sagaidāms ģimenes pieaugums vai arī tāpēc, ka vēlas labāku, kvalitatīvāku mājokli (42%).  Aptuveni trešdaļa jeb 35%  vēlas mājokli savā īpašumā, nevis dzīvot īrētā īpašumā, 28% nepieciešams lielāks mājoklis saistībā ar dzīvesveida izmaiņām (nepieciešamas telpas darbam, viesu uzņemšanai, hobijam u.tml.) un 27% mājokļa iegādi uzskata par labu veidu, kā investēt līdzekļus. 


Mājokļa izvēles svarīgāko kritēriju vidū ir atrašanās vieta (72% aptaujāto), īpašuma cena (69%), tuvumā esošā infrastruktūra (skola, bērnudārzs, veikali, sabiedriskais transports u.c.) (35%), bet tiem, kuru ģimenēs ir 4 un vairāk cilvēki, svarīgs ir arī istabu skaits.
Lielākajai daļai jauniešu būtu nepieciešams aizdevums mājokļa iegādei. Savukārt jaunie speciālisti, kuru kopējie ienākumi ir virs 1500 eiro, pirmo iemaksu var sakrāt aptuveni 6 mēnešu laikā. Tomēr jauniešiem nav skaidrības par summas apmēru un procentu likmi, kādu banka var izsniegt, un viņiem trūkst skaidrojuma par ALTUM piedāvāto atbalstu un apmaksas nosacījumiem.


„Pētījumi atklāj raksturīgās iezīmes, kas milleniāļus atšķir no citām paaudzēm. Mūsdienu jaunieši ir uzauguši labklājībā, pieraduši pie noteikta dzīves līmeņa. Viņi nebaidās paust savu viedokli. Jauniešiem ir fragmentēta uztvere, kas lielā mērā ir saistīts ar virtuālās vides ietekmi. Jaunieši ir aktīvi virtuālajā komunikācijā un lieto jaunākās tehnoloģijas gan informācijas meklēšanā, gan pakalpojumu saņemšanā.  Mūsdienu jaunieši krāj pieredzi, kā arī izmanto dažādas iespējas, labprāt izmēģina visu jauno un ir pieraduši, ka ir izvēles iespējas. Viņi ir aktīvi un nebaidās uzņemties saistības, lai piepildītu savas vajadzības, tai skaitā, - iegādājoties mājokli. Izprotot šo paaudzi un tai raksturīgo, ne tikai nekustamā īpašuma uzņēmumiem, bet arī citiem pakalpojumu sniedzējiem, ir iespējas labāk veidot komunikāciju un ilgtermiņa sadarbību ar šiem klientiem, kā arī sagatavot tiem atbilstošus piedāvājumus,” jauno paaudzi raksturo Kantar TNS Zīmolu vadības stratēģiju eksperte Inta Priedola.


Papildu informācijai:
Jana Norvele

Latio mārketinga projektu vadītāja

T. +371 67032321,
Mob. +371 26165408

Piesakies jaunumiem