Jaunumi

Gada laikā Rīgā vidējā dzīvokļu īres maksa pieaugusi vien par 5-6%, kamēr pārdošanas cenas kāpušas aptuveni divreiz straujāk. Šobrīd teju katrs piektais iedzīvotājs mitinās īrētā mājoklī, savukārt citviet Eiropā šis īpatsvars pārsniedz 50%, lēš nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti, norādot – Latvijā īres cenas būtiski ietekmē potenciālo īrnieku maksātspējas griesti. Ja agrāk jautājums “īrēt vai pirkt?” bija izvēle praksē starp divām līdzvērtīgām alternatīvām, salīdzinot hipotekārā kredīta maksājumu un ikmēneša īres maksu, tagad iedzīvotāji sliecas par labu mājokļa iegādei ar domu drīzāk izīrēt citam, nevis īrēt pašam. Kāpēc īres cenas aug gausāk un vai toni tirgū patiesībā nosaka īrnieku vēlmes, analizēts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. 

Rīga Baltijas mājokļu tirgū šobrīd saglabā izteiktu cenu priekšrocību – jaunajos projektos pilsētas centrā cenas par dzīvokļa kvadrātmetru ir uz pusi zemākas nekā Viļņā un par teju ceturtdaļu zemākas nekā Tallinā, savukārt jauno projektu otrreizējā tirgū atšķirība ir vēl ievērojamāka. Vienlaikus vidējais īres ienesīgums Rīgā ir augstākais Baltijā, sasniedzot 6,5%. Vai šāda cenu un atdeves attiecība patiešām ir signāls ieguldīt nekustamajā īpašumā, analizē nekustamo īpašumu aģentūra “Latio”.

Lai gan pēdējos gados aug iedzīvotāju interese par ieguldījumiem, nekustamais īpašums aizvien ir iedzīvotāju galvenais aktīvs. Teju 54% mājsaimniecību Latvijā galveno bagātības daļu veido sev piederošs nekustamais īpašums, kamēr ASV šīs rādītājs nedaudz pārsniedz 25%, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati. Būtiski - aptuveni 30% turības struktūras iedzīvotājiem Latvijā veido otrs nekustamais īpašums, kas ir augstākais rezultāts starp visām OECD valstīm. Pat Lietuvā un Igaunijā vērojama savādāka situācija, kur mājsaimniecības tikai 17-18% gadījumos iegulda otrajā nekustamajā īpašumā, pretstatā biežāk investējot finanšu tirgos. Kāpēc nekustamais īpašums joprojām ir latviešiem saprotamākais ieguldījumu veids un vai tas ietekmētu mājokļu tirgu, ja iedzīvotāji piekļūtu saviem 2. pensiju līmeņa uzkrājumiem, apskatīts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Pavasarī Rīgas mājokļu tirgus aktivizējas, un arī šis gads nav bijis izņēmums. Pirmajā ceturksnī kopumā noslēgti 2700 dzīvokļu darījumu, no kuriem teju 40% reģistrēti martā (1030 darījumi). Vienlaikus kopējā aktivitāte 2026. gada pirmajos trīs mēnešos bijusi nedaudz zemāka nekā pērn, kad šajā pašā laikā noslēgto dzīvokļu darījumu bijis par 5% vairāk. Būtiski – aprīlī audzis iegādei pieejamo dzīvokļu skaits, un lielu daļu piedāvājuma sastāda tā sauktie mikromājokļi jeb īpašumi ar platību no 15-30 m². Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti šāda tipa dzīvokļus neoficiāli nodēvējuši par “rūķīšu mājokļiem”. Kā mini-dzīvokļi kotējas mājokļu tirgū un kas tos pērk visbiežāk, analizēts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Rīgas dzīvokļu tirgū veidojas arvien lielāka plaisa starp pārdevēju gaidām un realitāti -sludinājumos prasītās cenas vidēji ir par 20-25% augstākas nekā faktiskajos darījumos, liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” dati. Tirgus aktivitāte saglabājas un darījumu summas aug, taču pircēji kļūst piesardzīgāki un arvien biežāk panāk sev izdevīgu cenu. Vienlaikus šā gada pirmajā ceturksnī sludinājumos vidējā prasītā summa Rīgā pārsniegusi 125 000 EUR, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada. Eksperti cenu lēcienu sludinājumos saista ar dažādiem faktoriem, tostarp Saeimā iesniegto iniciatīvu par otrā pensiju līmeņa kapitāla nodošanu iedzīvotāju rokās, kas varētu aktivizēt tirgu. Lai gan šobrīd priekšlikuma izskatīšana ir apturēta, pārdevēji jau sākotnēji bijuši “zemajā startā” un reaģējuši ar augstākām pārdošanas cenām. Vai mājokļu tirgus mainītos, ja iedzīvotāji varētu brīvprātīgi piekļūt uzkrājumam, analizēts jaunākajā “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā.

Kamēr rietumi plaukst, austrumi stagnē – mājokļu tirgus Latvijas reģionos iezīmē būtiskas atšķirības. Lielākā aktivitāte pērn novērota Kurzemē, kur noslēgti 3450 darījumi par kopējo summu 119 miljoni EUR, savukārt Latgalē darījumu summa sasniegusi vien nepilnus 48 miljonus EUR, turklāt šajā reģionā samazinājies arī kopējais darījumu skaits. Kā liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotie dati, puse darījumu reģionos joprojām notiek par summām līdz 20 000 EUR. Eksperti uzsver: oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo daļa darījumu arvien notiek ar skaidru naudu ārpus publiskajiem sludinājumiem.